RECENZIJA: Tautumeitas “Skrejceļš”
Etno mūzikas grupas “Tautumeitas” jaunais albums veidots kopā ar jau ilglaicīgo grupas mūzikas producentu Reini Sējānu un zviedru producentu Povelu Olsonu (strādājis arī ar grupu “Prāta Vētra”), un abu rokraksts šajā darbā ir itin jūtams.
Kopumā albumā ir 14 skaņdarbi, tostarp jau iepriekš iznākušie singli “Muoseņa” (kopdziesma ar Renāru Kauperu), “Guli guli”, “Panama” un “Mežā”. “Jauni mūzikas stili, žanru savienojumi un neparastas etno mūzikas pērles satiekas šajā albumā un veido to sajūtu, kas rodas, lidmašīnas dzinējiem ieslēdzoties uz skrejceļa,” jauno garadarbu tēlaini piesaka “Tautumeitu” līdere Asnate Rancāne, piebilstot, ka šis albums ir kā vēstnesis brīvībai un iedvesmai, kas grupas iekšienē briedusi jau kopš pirmā albuma izdošanas.
Lai gan “Tautumeitu” pamatkodols joprojām ir sešas dziedātājas (Asnate Rancāne, Aurēlija Rancāne, Laura Marta Līcīte, Ilona Dzērve, Laura Vārpiņa un Gabriēla Zvaigznīte), albuma tapšanas procesā un/vai ierakstīšanā piedalījusies arī virkne citu mūziķu - Staņislavs Judins, Elvis Lintiņš, Mārtiņš Miļevskis, Aleksejs Bahirs un Edgars Zilberts, kā arī “prātnieki” Renārs Kaupers, Kaspars Roga un Ingars Viļums.
Albuma dizainu veidojusi Alise Sondore, tajā iekļaujot vēsmas no šobrīd pasaulē ļoti aktuālās un mūsdienīgās Āzijas. Šoreiz dizainam bijusi lielāka nozīme, nekā tas ierasts citos darbos, jo, kā stāstīja Asnate, tā iespaidā albumā pat mainīta dziesmu secība - kā ievadošā (tagad tā ir “Vīna ūtrai”) bijusi plānota pavisam cita dziesma. “Skrejceļš” pieejams arī CD formātā ar bukletu un dziesmu tekstiem - tajos kā pamats ņemtas latviešu tautas dziesmas.
Plašākai auditorijai “Tautumeitas” jauno albumu atrādīs šīs vasaras lielkoncertā ar nosaukumu “Skrejceļš”, kas norisināsies 26. augustā Skultes ostā, Saulkrastos. Plānoti arī citi albuma prezentācijas koncerti, taču par tiem precīzāka informācija vēl sekos.
PAR. Pirms albuma iznākšanas apskatniekam bija aizdomas, ka vai nu tas ļoti patiks (par šādām aizdomām gādāja abi enerģiski atsperīgie singli “Mežā” un it īpaši “Guli guli”) vai arī sagādās lielu vilšanos (ja dominējošais būs tas stils, kas klausāms dziesmā “Muoseņa”). Par laimi - pirmais variants. Pārsteidz jau “Vīna ūtrai”, kas nošokē pat ar etnorepa elementiem (modernizētām suitu sievām līdzīgais dziedājums to visu gan mazliet sabojā), labi iesākto turpina “Arājiņš” ar interesanto dziesmas uzbūvi un huligāniskajiem vokālajiem iestarpinājumiem. Savukārt “Spodrē manu augumiņu” - it kā tipisks etnomūzikas darbs, taču arī tam “Tautumeitas” piešķīrušas savu īpašo piesitienu. “Ritual” - tās sākuma daļā pacenties Staņislavs Judins (laikam) ar savu “basīgo” kontrabasu, bet dziesmas noslēdzošā daļa ir īpaša ar gluži vai hipnotisko ritmu un citu viesmūziķu dāvāto instrumentālo skanējumu. Jāizceļ arī ļoti smeldzīgā “Rūžiņu dārziņā”, kas ir veltīta Ukrainas iedzīvotājiem, taču būtu uzteicama arī bez šāda veltījuma zemteksta. Ļoti stilīgs gabals ir “Suņi rēja”, kas laikam domāta kā “apcelšanās dziesma” - teksts gan mazliet mulsina. Par “Mežā” viss skaidrs, savukārt “Guli guli” - tas ir fenomens: jo vairāk klausies, jo vairāk patīk! Rezumējot - piecas balles no piecām (nu labi, ar mazu mīnusiņu…).
PRET. Jāšaubās, vai albumā vajadzēja ievietot jau 2020. gada jūnijā kā singlu izdoto “Panamu”, turklāt, ja arī vajadzēja, tad pilnīgi noteikti ne ar trešo kārtas numuru - lai arī minimāli, tā tomēr stilistiski atšķiras no “Tautumeitu” 2021. -2022. gada modeļa. Ir vēl pāris dziesmas un/vai pāris lietas, pie kurām varētu “piesieties”, bet - varbūt arī nevajag.