RECENZIJA: EZIA “Cycles”
Pašās pagājušā mēneša beigās digitālajā mākslas centrā “Digital Art House” savu debijas albumu prezentēja jauna pašmāju mūziķe, kura savu īsto (un skaisto) vārdu Elīza Ašmane pieslēpusi ar mīklainu skatuvisko pseidonīmu EZIA.
Viņa četrus gadus pavadījusi, strādājot un studējot Ņujorkā, kur pagājušajā gadā absolvējusi “The New School For Jazz And Contemporary Music”.
Albums tapis sadarbībā ar komponistu un producentu Reini Ašmani, tas “vēsta par cikliem, kuriem cilvēks iet cauri ikdienā un savas dzīves laikā, un “dziesmas runā par mīlestību, šķiršanos, sevis meklējumiem un sapņu realizēšanu”.
Kopumā albumā iekļauti 11 skaņdarbi. “Mūzika radusies, savienojoties manai latviešu mentalitātei ar dzīvi Bruklinā, Ņujorkā, kas ļāva iepazīt amerikāņu mūziku - “r&b”, neosoulu un džezu - no tās pirmavota. Kopējā vēstījuma ideja ir vairot cilvēkos mīlestību un cieņu pašiem pret sevi, kas lielā mērā ietekmē mūsu attieksmi pret apkārtējo pasauli,” stāsta EZIA. Starp citu, šis skatuviskais vārds radies Amerikā, kur Elīzu iesākumā izrunājuši kā Elaizu, līdz viņa atminējusies par pašas agrā, agrā bērnībā lietoto Eziu.
Pirms albuma izdošanas telefonintervija ar jauno mūziķi bija Latvijas Radio 3 raidījumam “Klasika”. Izrādās, ka Elīzai pašlaik ir 24 gadi, viņa pabeigusi džeza nodaļu Rīgas Doma kora skolā, kur iesākumā pastiprināti mācījusies akadēmiskās klavieres un akadēmisko dziedāšanu, bet vairāk tomēr saistījusi tieši džeza stilistika. Latvijā džeza skolotāja bija Inga Bērziņa, “vienkārši fantastisks cilvēks, kas man palīdzēja un bija blakus pirmajos soļos, pagriezienā uz džeza mūziku un pārtransformēšanās procesā no akadēmiskās mūzikas uz džezu”, bet pēc tam ceļš aizvedis uz mūzikas koledžu Ņujorkā. To “izvēlējos vairāk tieši pilsētas, nevis pašas koledžas dēļ, jo iestājos dažādās skolās - gan Anglijā, gan Amerikā - Bostonā un Ņujorkā, un tieši Ņujorkas atmosfēra un enerģija, kas virmoja ielās, telpās un skolā, mani uzrunāja visvairāk,” tā Elīza. Ņujorkā bijusi iespēja muzicēt arī vietējos džeza klubos, līdz ar to var teikt, ka pieredzes dziedātājai jau ir pārpārēm. Latvijā viņu gan laikam tik drīz nedzirdēt, jo pēc “Cycles” prezentācijas Elīza devusies uz Meksiku, bet tālākie plāni saistās atkal ar Ņujorku.
PAR. Ļoti simpātisks albums, ko mūzikas speciālisti pat sauc par vienu no pēdējo gadu labākajiem neosoula darbiem latviešu mūzikā. Tam pat varētu piekrist, šādas argumentācijas stiprināšanai atliek vien paklausīties kaut vai eleganto un draisko kompozīciju “Yesterday Go Away”. Taču te ir vēl vairāki ļoti labi skaņdarbi, piemēram, amerikāniski kvalitatīvā “So Hard”, ar “r&b” piesitienu apveltītā “Yestarday Go Away, Pt.2”, tāpat arī dzīvespriecīgā “Differently”, ko gluži labi varētu iedomāties skanam kādā “glāzes piena” karaļa Jāņa Stībeļa koncertā. “”Cycles” ir mūsdienīgs, gaumīgs, izjusts un tehniski prasmīgi producēts skaņu ieraksts, kurš būtu pelnījis atrast dzirdīgas ausis arī ārpus Latvijas,” tā respektablais mūzikas kritiķis Jānis Žilde no TVNet, kurš šim albumam devis piecas zvaigznes no piecām.
PRET. Kad Elīza kļūst pārlieku džeziska, tad vairs tik labi nav, kā tas vērojams, piemēram, dziesmā “Arise”. Tāpat vairs nav tik labi, ja visi trīs minētie mūzikas stili tiek sakrustoti absolūti līdzīgās devās, nevienam no tiem nedodot priekšroku, kā tas sanācis, piemēram, “Sinking”. Protams, ir stulbi piesieties skatuves vārdam, taču EZIA - šis burtu savirknējums neraisa nekādas simpātijas un nerada vēlmi uzzināt par tā nesēju kaut ko vairāk.