RECENZIJA: Wet Leg “Wet Leg”
Ar dažādām dīvainībām Apvienotās Karalistes topā tā kā jau puslīdz būtu aprasts, bet ieraudzīt tur pirmajā vietā indīroka grupu “Wet Leg” nudien bija pārsteigums, lai gan kaut ko tādu jau varēja (varbūt pat vajadzēja) paredzēt.
Lieta tāda, ka “Wet Leg” ir divu jaunu dāmu Raienas Tīsdeilas un Hesteres Čembersas tikai pirms trīs gadiem radīts projekts, kas dzimis uz angļu Isle Of Wight salas (pat grūti pateikt, kā latviski precīzi rakstāms šīs ceļotāju iecienītās salas Anglijas dienvidos nosaukums), bet plašas rezonanses radīšanai grupai pietika ar debijas singlu, pērn klajā laisto “Chaise Longue”. Grupas debijas albumā ir ducis kompozīciju, kas mistiskā kārtā atradušas dzirdīgas ausis pat Okeānijas reģionā (Austrālijā - pirmā vieta, Jaunzēlandē - ceturtā) un prasīgajā Amerikā (štatos - 14. vieta), kas jau liecina par globālu fenomenu.
Par ko ir albums? “Par to un vēl kaut ko,” kādā intervijā atbildējusi Tīsdeila, un arī pašu radītās mūzikas raksturojumam viņai pieticis ar līdzīgu frāzi…
PAR. “NME” vērtējumā piecas zvaigznes, “Rolling Stone” - četras, bet šajos izdevumos strādājošie komplimentus par skaistām acīm vien nebārsta. Lielākais “Wet Leg” trumpis, šķiet, ir ārkārtīgi veiksmīgais dažādu stilu apkopojums, kur var samanīt indīpopu un indīroku, “new wave”, postpanku, britpopu utt., u.t.jpr., taču tiešām gaumīgās devās. Gluži vai hipnotiski “andergroundisks” indīroka darbs, kurā bez jau minētās “Chaise Longue” noteikti izceļamas arī tādas dziesmas kā “Wet Dream” un “Ur Mum” ar vareno un sirdi plosošo “skrīmu” tās vidusdaļā. Pašas mūziķes par sev piedēvēto stilu kokteili absolūti nelauza galvu - viņa spēlējot ģitārmūziku, jo izaugušas ar “White Stripes”, “Kings Of Leon” un “The Strokes”. Tā, lūk! Izrādās, ka laikos, kad šķiet viss jau ir bijis un dzirdēts, to pašu bijušo un dzirdēto var pārpakot tā, ka tas liekas kaut kas jauns, svaigs un nebijis.
PRET. Pagaidām “Wet Leg” mūziķēm viss izdodas vienkārši - “Chaise Longue” tapis kādā “tusiņu” vakarā, albums radies pāris nedēļās utt., taču kaut kas rada priekšnojautas, ka turpmāk Tīsdeilai un Čembersai tik viegli neklāsies. No viņām prasīs daudz un daudzi, bet diez vai “Wet Leg” ir tik liels potenciāls. Vismaz debijas albums par to liek šaubīties.