RECENZIJA: The Linda Lindas “Growing Up”
Nedēļas nogalē aizstaigājot uz bārā “Nemiers” notiekošu pankmeiteņu “ŠŅK” skaļo un atraktīvo koncertu, atausa atmiņā Losandželosā pierakstītās pankroka lēdijas no grupas “The Linda Lindas”, ar kurām pirms kāda laika savā raidījumā “Radio SWH” ēterā iepazīstināja Fredosaurus Rex.
Tobrīd šīm meitenēm bija izdoti tikai singli “Growing Up” un “Talking To Myself” (2020. gadā gan klajā nāca arī EP, bet pirms tam bija iznākušas vēl pāris dziesmiņas), taču aprīļa sākumā tika izdots pilns debijas albums, kura dēļ bija iemesls painteresēties par viņām sīkāk.
Kā jau to viegli varēja prognozēt, neviena no četrām mūziķēm nav vārdā Linda.
“The Linda Lindas” sastāvā ir Bela Salazara (ģitāra, vokāls), Eloiza Vonga (bass, vokāls), Lūsija de la Garsa (ģitāra, vokāls) un Mila de la Garsa (bungas, vokāls), kuras sev pieņēmušas skatuviskos vārdus attiecīgi Linda Linda Nr. 1, 2, 3 un 4. Grupas nosaukumu izdomājis Eloizas tēvs, kurš bija nopircis DVD ar japāņu filmu “Linda Linda Linda”, kurai savukārt ir saistība ar japāņu pankroka grupas “The Blue Hearts” dziesmu “Linda Linda”, un viņam iepatikās šī vārdu spēle. Meitenēm ir aziātiska un spāniska izcelsme, viņas skolojas prestižās Losandželosas meiteņu skolās, taču tas viss ir nieks - lielāko šoku rada viņu vecums: Belai ir 17 gadi, Lūsijai janvārī apritēja 15, Eloizai februārī - 14, savukārt Milai ir tikai 11 gadi! Abu māsu de la Garsu tēvs ir producents un skaņu inženieris Karloss de la Garsa, savukārt Eloizas tēvs Martins Vongs ir kompānijas “Giant Robot” līdzdibinātājs, kas daudz ko izskaidro. Pirmoreiz “The Linda Linda” skaļāk izskanēja 2021. gadā, kad tika publiskots video ar grupas iespēlēto dziesmu “Racist, Sexist Boy”, kas savukārt bija radusies no kāda skolasbiedra Milai izteiktās piezīmes pandēmijas laikā - nu, kur gan vēl pateicīgāka tēma mūsdienu liberālajai sabiedrībai?! Pēc tam dalība dažādos TV šovos un raidījumos, un - ceļš uz panākumiem vaļā!
PAR. Enerģiski, nepieradināti un dumpinieciski, turklāt, ja meitenes ķeras klāt pie kārtīgas rokmūzikas izpildīšanas, tad puiši var iet nervozi stūrī pīpēt - tas ir pierādījies ne reizi vien. Lielāko “Spotify” klausītāju uzmanību izpelnījusies albuma ievadošā dziesma “Oh!”, tomēr apskatnieks gribētu ieteikt pavisam citus gabalus, piemēram, panciski niknos “Fine” un “Why”, “oldskūlīgo” “Nino” vai relatīvi melodisko “Growing Up”. Protams, der noklausīties arī minēto “Racist, Sexist Boy” (tā ievietota pašās albuma beigās kā Nr.10), kas stilistiski izklausās tā, it kā būtu radusies kādā latvju panku “tusiņā” vai pat “krāmenē” pirms trim gadu desmitiem.
PRET. Šādiem tīneidžeru projektiem pasaules mērogā lielākoties (šķiet, ka pat gandrīz vienmēr) ir relatīvs viendienīšu raksturs, ko spilgti apliecina savulaik vācu supergrupas statusu ieguvušā “Tokio Hotel” liktenis, savukārt no līdzīgām meiteņu grupām uzreiz nāk prātā kaliforniešu rokgrupa “The Donnas”, kas gan paguva izdot pat septiņus studijas albumus. “The Linda Lindas” labi papildinās šovindustrijas “haizivju” maciņus un priecēs muzikālās eksotikas cienītājus, taču tas arī viss, jo diez vai meitenēm būs spēks tālākajiem topu virsotņu iekarojumiem - nekā supersensacionāla viņu skanējumā nav. Taču būs prieks kļūdīties.