RECENZIJA: Ods “Nestāsti mammai”

Jaunais reperis Ods (īstajā vārdā Valters Grīnfogels) iekrita acīs ar 2021. gada nogalē interneta platformā “YouTube” rīkoto tiešsaistes koncertu “Uz riņķi”, kā arī debijas albumu “Oda priekam”.

Nu tapis jauns albums, kurā iekļauts divi desmiti skaņdarbu, kuru ieskaņošanā piedalījušies arī vairāki viesmūziķi (debijas darbā Ods iztika saviem spēkiem) - Zeļģis, Goča, xantikvariāts, Marko, Wiesulis un E.V. Albumu ierakstījis un apstrādājis producents Pre’set, kurš piedalījies arī iepriekšējā albuma tapšanā - abi reperi kopā dibinājuši savu ierakstu studiju “Eternal World Records”.

“”Nestāsti mammai” ir atklāta vēstule repera mammai. Albums iekļauj ne tikai jaunā repera ieceres un dzīves augstākos punktus, bet arī vājības, kuras autoram ir ļoti grūti atzīt ne tikai saviem tuvajiem, bet arī pašam sev. Dziesmās atklājas pasaule, par kuru ar mammu netiek ikdienā runāts. Repera dzīvesveids, pirmās slavas garša, tiekšanās pēc mērķiem, vēlme atdoties kārdinājumiem, kas nāk ar sociāli aktīvu dzīvi - substanču atkarības, naudas šķiešana, vēlme būt mīlētam un iekārotam,” tā albums pieteikts portālā TVNet, kurā lasāma arī plašāka intervija ar tikai 21 gadu jauno puisi - tajā viņš pauž apbrīnojami saturīgas (un sakarīgas) atziņas.

“Vēlos, lai šis albums kalpo ne tikai kā ieskats visiem vecākiem, bet arī kā ziņa visiem maniem klausītājiem, ka viņi nav vieni šajā pasaulē. Ja es caur savu mūziku un personīgajām pieredzēm varu uzrunāt kaut vienu klausītāju un sniegt viņam jebkāda veida komfortu, uzskatu, ka albuma vēsts ir nodota un esmu izdarījis kaut ko vērtīgu,” tā Ods.

“Ar dziesmām no “Oda priekam” salīdzinoši maz sanāca uzstāties ne tikai pandēmijas dēļ, bet arī domāju, ka liels iemesls tam bija tas, ka es vēl nebiju tik zināms reperis. Lai gan atsauksmes par debijas albumu bija satriecošas, manuprāt, es vēl nebiju atradis pietiekami plašu auditoriju, kas būtu gatava klausīties mani koncertos. Turu īkšķus, ka ar “Nestāsti mammai” tas viss mainīsies!” tā Ods. Šķiet, ka viņa cerībām būs lemts piepildīties.

PAR. Ja “Oda priekam” šķita interesants, taču vēl diezgan zaļš materiāls, “Nestāsti mammai” jau ir pamatīgs solis uz priekšu visās sfērās, turklāt tas pie tā, ka arī debijas albums bija izdevies. Odam ir labs izteiksmes veids (var redzēt, ka mamma ir latviešu valodas skolotāja), un viņš rīmē saturīgi un interesanti, arī bīti brīžiem ir sanākuši ļoti veiksmīgi. Saturiski - lielākoties tas ir Prusax 2, taču šāds vērtējums nav ar mīnusa zīmi. Ods nebaidās būt arī reperiem netipiski nopietns, kas īpaši manāms dziesmās kā “Mammu”, “Neatbildēti zvani” un “Pretinieki”, un ko vainago albumu noslēdzošais gabals “Tepat”.

No tekstuālā viedokļa izceļama dziesma “Darbs” (kopdarbs ar E.V.), kas liekama tajā pašā plauktiņā, kurā ir proletāriskie “Inokentija Mārpla” hiti par sabradājamo priekšnieku un uz darbu braucošajiem strādniekiem. “Man ir sūdīgs darbs, un es ticu, ka jums arī / Šeit vēl joprojām esmu, jo man mājās vajag parīt / Plus vēl rēķini manā pastkastē, kas jānomaksā parīt / Tikai šancēju un guļu, šancēju un guļu” utt., bet “Es nevaru iet prom, jo man ir atbildības / Man ir divi kaķi plus vēl draudzenei arī, tātad trīs” - pazīstama situācija, vai ne?

Savukārt no muzikālā viedokļa nav ne vainas albumu ievadošajai dziesmai “Sap**u repu”, tomēr labāks ir kopdarbs ar Marko dziesmā “Everests”, perfekti bītiņi ir dziesmām “Spēle” (kopā ar Wiesuli) un arī “Halleluja”, ar kaut ko aizķeras arī dziesma “Lupatā” un arī “Panika” (ar Xantikvariātu). “Gribu būt viens no labākajiem un atzītākajiem reperiem Latvijas repa mūzikas vēsturē. Es zinu, ka līdz tam vēl ir tāls ceļš ejams, bet esmu gatavs darīt visu, lai sasniegtu rezultātu,” jau minētajā intervijā teicis Ods. Nu ko, lai veicas!

PRET. Ods jaunajā programmā piedāvā skaņu materiālu teju stundas garumā, taču vajadzēja būt paškritiskākam un šo to no sakāmā atstāt aiz albuma borta. Apskatnieka piezīmju blociņā iepretim kādiem astoņiem gabaliem ir atzīmīte, kas nozīmē, ka bez tiem te varēja arī iztikt. Ods ne vienmēr trāpījis desmitniekā arī ar padomdevējiem, jo kopdarbi ar Goču (dziesmā “SML!”) un paša pārinieku Pre’set (“Supra”) nav saucami par veiksmīgākajiem. Nu, bet “Lubezeres velns” - par to labāk nestāstīt ne tikai mammai, bet vispār nevienam, jo nav skaidrs, kā kopumā tik cerīgā darbā var iezagties kaut kas tik tekstuāli stulbs.