RECENZIJA: Camila Cabello “Familia”
Lai gan šķita, ka jauniņās popa un “r&b” zvaigznes, kubiešu izcelsmes amerikāņu dziedātājas Karlas Kamilas Kaveljo Estrabao (martā viņai palika 25 gadi) jaunākajam studijas albumam vajadzētu bez problēmām iekarot prestižāko topu augstākās ailes, gluži tik labi “Familia” tomēr nav klājies: Amerikas topā tas ierindojās tikai desmitajā vietā, Britu salās ieņēma devīto aili, bet Vācijā (te gan Kaveljo nekad nav īpaši augstu kotējusies) - 27.
Ņemot vērā, ka meitenes debijas plate “Camila” (2018) bija Top 3 abpus okeānam un arī citās zemēs nebija zemāk par Top 10, un arī viņas iepriekšējais studijas albums “Romance” Amerikā bija Top 3, bet Apvienotajā Karalistē - Top 15, producentiem jāsāk kasīt pakausis, kas te īsti nav labi.
Jāatgādina, ka Kamila Kaveljo tika atrasta šova “X Factor” plašajās dzīlēs: šī pasākuma otrajā sezonā, 2012. gadā, trešo vietu ieguva meiteņu grupa “Fifth Harmony”, kuras sastāvā ietilpa arī šī Karību salu pērle.
Pašlaik Kamila jau ir izaugusi līdz stabilai popmūzikas vērtībai. Viņas trešajā studijas albumā iekļauts ducis latino popa stilā ieturētu dziesmu, tostarp kopdarbs ar Edu Šīranu “Bam Bam”, ar slaveno Willow ierakstītais “Psychofreak” un vēl arī citi gabali, kuros dalību ņēmuši vairāk vai mazāk pazīstami viesmūziķi. Albums tapis pandēmijas laikā, “iedvesmojoties no tās kolektīvās kopības sajūtas un prieka, ko radījusi būšana kopā ar ģimeni šajā laikā”. Un savienošanās ar mūziķes latīņamerikāņu saknēm.
PAR. Rietumu mūzikas kritiķu atsauksmes ir diezgan pārsteidzošas - stabilas četras zvaigznes (“NME”, “Rolling Stone”), kas uz komercmūziku tik izteikti virzītai mūziķei ir negaidīti labs rādītājs. Jāatzīst, ka šādam vērtējumam ir arī pamats - drošs, pārliecinošs un nobriedis albums, izpildīts jaunības rotaļīgumā un bezbēdīgumā, taču ar nenoliedzamu profesionalitāti. Jau pieminētais “Bam Bam” ir nenormāli lipīgs gabals (lai arī kaitinošs), tāpat klausītāji ir iemīļojuši “Don’t Go Yet” (šī noteikti gāzīs riņķī latino tirgu!) un “Psychofreak”, savukārt apskatniekam dīvainā kārtā aizķērās popsīgās “Quiet” un “Hasta Los Dientes”, kā arī pašā albuma noslēgumā esošā, nopietnā un pusakustiskajā versijā tikai ar ģitāras palīdzību iespēlētā “Everyone At This Party” Kamēr pamazām pelnītā atpūtā pošas stilistiski līdzīgās Šakira (pēdējais studijas albums izdots pirms pieciem gadiem) un Kristina Agilera (pirms četriem), viņu vietā iekārtojusies jauna zvaigzne.
PRET. Latino pops mūsu klimatiski vēsajiem grādiem nav īpaši piemērots un spāniski izpildītās dziesmas ne tik, bet tādu te ir trešā daļa. Arī kopumā - nav šajā albumā nekā īpaši tāda, par ko sajūsmināties.