RECENZIJA: Loud Silence “Pa dzīvi kaut kā tā”

  Pagājušās nedēļas nogalē uz sava debijas albuma prezentāciju koncertzālē “Tu jau zini kur” aicināja pašmāju poproka grupa “Loud Silence” – ja precīzāk, aicināja producents Reinis Briģis, kas ierakstījis šīs apvienības veikumu.

“Jau kādu laiku strādāju ar grupu “Loud Silence”. Beidzot ierakstīts gana daudz dziesmu, lai izlaistu albumu, un - tas ir labs! Tāds “pepperīgs”, “hendrixīgs”, dauzonīgs, latvisks,” sociālajos tīklos vēstīja Reinis Briģis, sava vēstījuma “piefrizētajā” versijā masu medijiem piebilstot: “Tā raksturu veido ģitārista Artūra rifi, kas iedvesmoti no Hendrixa (domāts Džimijs Hendrikss - aut.) un RHCP (domāta grupa “Red Hot Chili Peppers” - aut.) daiļrades, ritma sekcijas blieziens un vokālista Oskara unikālā harizma. Pats svarīgākais − cilvēciskā ķīmija ansamblī “kliko”. Producējot centos visus elementus atstāt maksimāli tādus, kādi tie ir.”

Grupa “Loud Silence” ir “ļoti tuvi draugi, kas kopā muzicē jau pusotru gadu.

Šajā grupā sintezējas ne tikai mīlestība pret populārās mūzikas žanriem un rokmūziku, bet arī pret džeza mūzikas akadēmiskajiem pamatiem,” tā viņi piesaka paši sevi. Ierakstos piedalījušies grupas dalībnieki Oskars Maurers, Artūrs Kuzmins, Dāvis Lāpāns, Dāvids Eglītis, Kristers Dornis un Andris Spieķis. Dziesmu rakstīšanā piedalījušies visi grupas dalībnieki, bet par tekstiem gādājis solists Oskars un producents Reinis Briģis, bet dziesmā ”Tikai mēs” izmantota Patrisa Valdemāra dzeja. Albumā iekļautas astoņas dziesmas latviešu valodā, tās ierakstītas no 2019. gada līdz 2021. gadam. Dziesmās ”Nevajag ārstu” un ”Nīla” grupai pievienojies jaunais repa talants Shibiks. ”Šis albums ir kā ceļojums jauna cilvēka domās. Ir attiecības, skumjas, pirmie lielie zaudējumi, taču neizsīkstošā vēlme pēc mīlestības un laimes ir daudz stiprāka,” tā Oskars.

Jāatzīst, ka līdz šim par grupu “Loud Silence” nebija nekas daudz dzirdēts (tā manīta kādā TV raidījumā, atzīmējusies arī pie Jāņa Bukuma raidījumā “Roka nemieri” u.tml.), tāpēc prezentācijas pasākumā pārsteidza itin piepildītā “Tu jau zini kur” zāle. Labi, pēc sanākušo izskata varēja noteikt, ka liela daļa no tiem bija šo mūziķu radi, draugi un kolēģi (un priekšnieki), turklāt ieeja bija par brīvu, taču vienalga - publika vairākiem jaunajiem gabaliem aizgūtnēm dziedāja līdzi, tātad tos zināja, tātad - teicami pastrādāts ar fanu bāzi! Turklāt “Loud Silence” nevis vienkārši atspēlēja programmu jeb “atsita numuru”, bet bija parūpējušies par bekvokālistēm, uz dažām dziesmām bija pieaicināta arī stīgu grupa, un sastāvs arī kopumā godam strādāja ar auditoriju. Ģitārists atrādīja Ainara Virgas meistarstiķi, uzspēlējot ģitāru, turot to aiz galvas - nav brīnums, ka šis puisis koncerta noslēgumā jau varēja karināt uz ģitāras grifa uz skatuves uzmesto krūšturi. Vokālists ir gluži vai dzimis uz skatuves, kārtīgs līderis, lai arī mazliet mulsināja viņa imidžs, kas atsauca atmiņā komiķa Sergeja Svetlakova attēloto Džamšuta un Rašana “načaļņika” tēlu, bet tas nu tā… Kopumā - par skatuvisko tēlu un atraktivitāti piecas balles.

PAR. Reinis Briģis ir liels viltnieks - “pepperīgs” un “hendrixīgs” skanējums te jāmeklē ar uguni, šajā meklējuma procesā iesaistot palielināmo stiklu, binokli un varbūt pat teleskopu… “Loud Silence” drīzāk pārstāv to latvju poproka mūziķu nišu, kurā iekārtojušās tādas grupas kā “Audiokvartāls” un “Blue Jean Serenade”. Ierakstā šī grupa izklausās roķīgāk nekā “dzīvajā”, un par to pirmām kārtām gādā ģitārists. Oskaram, izrādās, var piemist arī roka vokāls (fragmentāri dziesmā “Pa dzīvi kaut kā tā”), ja vien viņš vēlas to izmantot. Kā to varēja spriest no prezentācijas koncertā redzētā, klausītāji kā potenciālo “Loud Silence” hitu izvēlējušies lirisko un nudien “pielīpošo” “Viņa tic”, taču apskatnieks ieteiktu vēl divas citas dziesmas, kuras šķiet galvastiesu pārākas par pārējām - “Tikai mēs” un “Nāc, cik vari drīz”. Nav ne vainas arī dziesmai “Nīla”, kuras ierakstā organiski iekļāvies jau minētais reperis Shibiks. Diezgan cerīgi.

PRET. Nez, kāpēc latviski dziedošai latviešu puišu grupai jānodēvējas angliskā nosaukumā “Loud Silence”, kāds turklāt ir arī kādai grieķu rokgrupai? Jācer, ka pašiem mūziķiem ir skaidrs, ko īsti viņi grib spēlēt, lai gan albumā iekļauto gabalu stilistiskais savārstījums to liek apšaubīt. Ar tekstiem arī ir bēda - ja dziesmu “Krokodīli” (tieši tā - ar garumzīmi!) šajā jomā vēl var pieciest, tad “Vecais kraķis” piedziedājums pilnīgi noteikti pretendēs uz “Zelta mikrofonu” kā gada stulbākais savārsmojums.