RECENZIJA: The Sound Poets “Pie vienas uguns”

Pagājušās nedēļas karstākais jaunums pašmāju mūzikā – “The Sound Poets” ceturtā studijas albuma klajā nākšana, kas tika atzīmēta pa šiem laikiem jau mazliet piemirstajā prezentācijas gaisotnē klubā “Piens”. Šajā albumā, kas pieejams arī taustāmā CD formātā, apkopotas 14 dziesmas latviešu valodā. Jāatgādina, “soundpoētu” iepriekšējais oriģināldziesmu albums “Trīs” tika izdots 2018. gadā.

Jaunais albums sarakstīts 2020. un 2021. gadā, grupai pulcējoties vairākās radošajās nometnēs.

Kopīgais darbs pie mūzikas un tekstu veidošanas vainagojies ar aptuveni 25 skaņdarbu radīšanu, un tad pie to atlases ķēries producents un skaņu inženieris Gatis Zaķis.

Dziesmu radīšanā, protams, liela ietekme bijusi pēdējos gados piedzīvotajām pārmaiņām sabiedrībā un savstarpējās cilvēku attiecībās, “tādēļ gluži likumsakarīgi jaunā albuma mūziku caurstrāvo alkas pēc kopības, tiekšanās pēc saiknes ar līdzcilvēkiem, dabu un savu zemi.”

Kaut arī šis ir jau grupas ceturtais studijas albums, grupas solists Jānis Aišpurs atzīst, ka satraukums, prieks un svētku sajūta nemazinās: “Savā ziņā mēs divus gadus gaidījām šo dienu. Albumā ir 14 personīgi stāsti par to, kā jūtam un redzam pasauli sev apkārt šajā savādajā un satraukumiem pilnajā laikā, kad šķietami zināmais kļūst svešs, kad pamati sašūpojas, kad viedokļu jūrā patiesība ir kā vientuļa sala… Un tomēr mēs joprojām naivi ticam, ka mīlestība ir tas spēks, kas mūs visus vieno, kas visu var vērst par labu. Mūsu mūzika, kas apvienota albumā “Pie vienas uguns”, ir mūsu veids, kā to pasaulei pateikt.”

Grupas sastāvā pārmaiņas nav notikušas, “The Sound Poets” joprojām ir Jānis Aišpurs (vokāls, taustiņi, ģitāra), Normunds Lukša (ģitāra), Kārlis Josts (bass), Undīne Balode (čells, taustiņi) un Pēteris Lunde (bungas). Ieraksta skanējuma bagātināšanai piepulcināts stīgu instrumentu kvartets (vijolnieki Otto Trapāns un Undīne Cercina, altiste Paula Kronentāle un kontrabasists Jānis Stafeckis), kā arī četri pūšamo instrumentu speciālisti (trompetists Gatis Gorkuša, saksofonists Kristaps Lubovs, trombonisti Laura Rozenberga un Nauris Strežs).

Albuma vizuālo noformējumu ir veidojuši māksliniece Madara Kvēpa un grafikas dizaineris Ingus Sproģis. Madara stāsta, ka albuma vizuālais noformējums radīts ciešā sazobē ar mūziku, klausoties to atkal un atkal. “Procesa gaitā iemācījos teju visus dziesmu vārdus no galvas. Man bija ļoti svarīgi radīt tādu noformējumu, kas būtu kā organisks pagarinājums “The Sound Poets” radītajai mūzikai. Vizuālajā risinājumā izmantotas manis uzņemtas analogās fotogrāfijas, ko papildināju ar pašrocīgi rakstītiem rokraksta tekstiem. Mērķis bija radīt tādu kā atmiņu dienasgrāmatu par siltu vasaras vakaru, kurā esi kopā ar dabu, saviem mīļajiem, ar atvērtu sirdi un vieglu garu.”

Atliek vien vēl pieminēt to, ka par godu albuma iznākšanai grupa aicina klausītājus uz īpašiem koncertiem, kas notiks 10. jūnijā Liepājā, atjaunotajā koncertestrādē “Pūt, vējiņi!”, un 18. jūnijā Siguldā, pilsdrupu estrādē.

PAR. Diezgan jauks un uzrunājošs albumiņš, vismaz “soundpoētu” auditorijai patiks. Labi, ka tajā iekļautās dziesmas nav līdz nelabumam singlu veidā jau atspēlētas radiostacijās, un pat tituldziesma, kura šķiet dzirdēta jau sen, sen, patiesībā savu pirmizrādi piedzīvoja “Muzikālajā Bankā” tikai šā gada janvāra pēdējās dienās. Kā otrais singls ir izvirzīts enerģiskais gabals “Rituāls” - laba izvēle, kas vēl labāk skan “dzīvajā”, kad tam savu strikto un konkrēto piesitienu visu acu priekšā iedod Pēteris Lunde. Savukārt par trešo un laikam jau pašu galveno singlu tiks virzīts mazliet himniskais “Skārienjūtīgs”, kura piedziedājums koncertos varētu likt savienoties tūkstošiem klausītāju.

Apskatnieks noteikti vēl izceltu dziesmas “Ne viss ir zvaigznēs rakstīts” ar labu tekstuālo vēstījumu (“Es nebaidos kuģot vētrās un tumšās naktīs / Es nebaidos izkāpt krastos, kas vēl nav kartēs / Ne viss ir zvaigznēs rakstīts”) un “Rituālam” uzreiz sekojošo “Kaut kur starp planētām”, kas labi turpina minētā singla enerģisko līniju. Papildu punktiņš par dziesmu tekstiem, kurus mūziķi radījuši visi kopā - tie rada vēlmi iedziļināties un aizdomāties (piemērs - “Nestandarta projekts”). Vēl - fantastiskas stīgas un Undīnes čells.

PRET. Dīvainu un iebilstamu lietu šī albuma sakarā ir ne mazāk kā slavējamu un atzīmējamu. Kaut kur vidusdaļā “soundpoēti” nolemj būt melodiski, liriski un apgaroti, un zalvēm vien piedāvā virkni dziesmu, kuras savās noskaņās ir teju identiskas un sāk nogurdināt līdz pat žāvām - “Turi mani ciešāk”, “Plūst”, “Nāc apgulies zālē man blakus”, “Pāri robežām”. Ievadošo dziesmu “Ieelpo”, kas garumā nesasniedz pat divas minūtes, var uztvert arī kā intro, bet brīdī, kad gribas “The Sound Poets” paslavēt par ļoti skaisto albuma noslēgumu dziesmas “Kamēr tu nāc” izskatā, tās izskaņa pēkšņi tiek ievilkta par gandrīz četrām minūtēm (!) ilgāk, nekā tas būtu nepieciešams - variet pārbaudīt ar hronometru, tas būtu izcils albuma nobeigums, ja dziesma beigtos piecās minūtēs, nevis pie atzīmes “8:22”… Un vēl - ja labs un talantīgs mūziķis apprecas ar teicamu un spožu dziedātāju, tas nebūt nenozīmē, ka viņiem uzreiz jāsāk dziedāt duetā - Jāņa Aišpura un Aijas Andrejevas kopdziesmu “Kopā ir vieglāk” negribētos saukt par veiksmīgu.