Savulaik smagmūzikas grupa “Lawnmower Deth” uzmanību piesaistīja jau ar savu nosaukumu, kas aptuvenā tulkojumā domāts kā “zālespļāvēja nāve” – leģenda vēsta, ka šie humoru mīlošie vīri nolēmuši, ka Nāve ar izkapti esot pagātnes atlieka, daudz vērā ņemamāku ražu tā taču varētu ievākt, ja tās rīcībā būtu mūsdienīgas tehnoloģijas, piemēram, zālespļāvējs...
Britu salu apvienība guva arī starptautiskus panākumus, par viņiem varēja lasīt smagās mūzikas izdevumos, viņi bija manāmi topos. Pat grūti atminēties, ko “LD” īsti spēlēja, laikam kaut ko uz trešmetāla pusi, tikai novedot šo žanru līdz parodijai un pat farsam. Pamanot apskatu par britu grupas jaunāko albumu prestižajā izdevumā “Metal Hammer”, tagad tā piesaistīja uzmanību jau ar pavisam kaut ko citu, proti, ar to, ka “Lawnmower Deth” vispār vēl pastāv... Grupa bija pajukusi 1993. gadā, it kā atjaunojusies 2008. gadā, taču nav skaidrs, ar ko zāles pļāvēja kulta cienītāji šajā laikā nodarbojušies. Līdz šim grupas karjerā ir bijuši trīs albumi - “Ooh Crikey It’s… Lawnmower Deth” (1990), “Return Of The Fabulous Metal Bozo Clowns” (1992) un “Billy” (1993), tātad sanāk, ka jaunākais studijas lieldarbs “Blunt Cutters” nācis klajā pēc 29 (!) gadu pārtraukuma. Kopumā tajā iekļautas 18 kompozīcijas, bet plate ilgst vien 34 minūtes, kas pēc hronometrāžas vairāk līdzinās postpanka darbiem, un tā būtībā arī ir - jauno laiku “Lawnmower Deth” ir ar spēcīgām hārdkora un skeitpanka iezīmēm. Savu humorīgo piegājienu angļu mūziķi nav zaudējuši, ko apliecina kaut vai pašu skatuves vārdi, piemēram, vokālists Pits Lī godājams par Qualcast “Koffee Perkulator” Mutilator…
PAR. Albums ieturēts ļoti augstā tempā un ar “Duracell” zaķu cienīgu enerģijas dozu, kas uzmanībai neļauj atslābt ne uz mirkli. Labi pastrādājis producents, kurš pāris ievērības cienīgus gabalus klausītāju intereses uzturēšanai ielicis pašās albuma beigās - ar atmiņā paliekošajiem rifiem apveltīto “Power Bagging” (tā ar kaut ko atgādina grupu “Amen”) un uz kaut ko līdzīgu nopietnībai pretendējošo “Agency Of C.O.B.” (vienīgais garais gabals albumā - gandrīz piecas minūtes). Klausītāji kā labākās dziesmas no šī albuma atzīmējuši to ievadošo “Into The Pit” un “Deth! Maim! Kill!”, tomēr apskatnieks vairāk gribētu izcelt “Now He’s A Priest”.
PRET. Vienveidīgas, primitīvas dziesmiņas. Interesei paklausīties šo albumu var, taču nevajadzētu tam veltīt pārāk daudz sava dārgā laika.
