RECENZIJA: Overcast Rain “My God Hates Me”
Pašā marta sākumā ar jaunu studijas albumu atzīmējusies “dark metal” grupa no Liepājas “Overcast Rain”.
Šī apvienība iekrita acīs jau ar savu 2020. gadā izdoto debijas albumu “Since You Die”, tāpēc tās jaunākais veikums tika gaidīts ar lielu interesi. Arī iepriekš šī grupa nav izcēlusies ar lielām publicitātes aktivitātēm, tāpēc pat grūti pateikt, kas jauns tās dzīvē noticis pa šo pusotru gadu - pērn septembra beigās, satiekot viņus klubā “Republika” (liepājnieki iesildīja poļu blici “Lilla Veneda”), šķiet, ka nekas kardināls. Pērn “Overcast Rain” izdevuši divus singlus “Fuck Off The Law” (martā) un “Where My Heart Dwells” (jūnijā), kuri abi iekļauti arī jaunajā ripulī.
No interneta vietnē “Bandcamp” pieejamās informācijas noprotams, ka “Overcast Rain” galvenais vīrs joprojām ir vokālists/ritma ģitārists, viņš arī gandrīz visu dziesmu mūzikas un teksta autors Mihails Maslovs.
Tāpat joprojām šīs grupas rindās ir arī Andrejs Aleksejevs (ģitāra), Markus Rukuts (ģitāra), Viktors Kočanovs (bass) un Marks Širokovs (bungas), bet vēl parādījusies vijolniece un arī dziedātāja vārdā Tatjana, un ierakstā piedalījies vēl viens basists (viņš stādīts priekšā kā Andrejs S.). Arī “My God Hates Me” rakstīts turpat, kur debijas ripulis - “Shalonskii Studio Rec.”. Albumā ir iekļautas deviņas jaunas dziesmas un trīs senāk izdoto gabalu (“Destroy Illusion”, “All Hope Is Gone” un “As The Knights”) remāsterētās versijas bonusā.
PAR. “Overcast Rain” lielākais trumpis ir spēja ielikt kompozīcijās gluži vai nemanāmus ģitārrifus vai ritmus, kas parastu ierindas dziesmu pārvērš par uzmanību momentā (vai pēc brītiņa) piesaistošu un pēc tam atmiņā paliekošu gabalu. Spilgtākie piemēri - “Fuck Off The Law”, “Prophet” un “Where My Heart Dwells”, knapi nojaušamā vijole piedod papildu efektu dziesmām “Nobody Wins” un “Endless Pain”, ģitāras atzīmējas “Trust Me” (tās gan labi atzīmējās arī citos gabalos), bet “My God Hates Me” priecē ar to, ka tajā ieskanas kaut kas no “Heaven Grey”. Rezumējot - gandrīz katrā dziesmā var atrast kaut ko interesantu, šo albumu noteikti ieteicams noklausīties!
PRET. Kad “Overcast Rain” savā vokālā “groulo”, tad tas nav tik jūtams, bet pie mierīgākiem toņiem Mihaila šaušalīgā angļu valodas izruna gluži vai dur ausīs - īpaši tas palicis atmiņā no koncerta “Republikā”, kad viņš dziesmu pauzēs centās uzrunāt klausītājus angliski. Albuma sakarā tas atzīmējams dziesmā “Once”, kas no visiem aspektiem ir slābana, kam gan droši vien ir kāds konceptuālais skaidrojums. Nepārliecina arī producenta un studijas darbs (arī par debijas albumu pie “Shalonskii Studio” bija jautājumi), jo vijoles skanējumu vajadzētu akcentēt mazliet spilgtāk, bet te tā īsti ieskanas tikai jau minētajā “Once”.