RECENZIJA: Ghost “Impera”

© Publicitātes foto

Zviedru mistiski mītiskais smagā roka projekts “Ghost”, kura līderis un zīmols ir vīrs vārdā Tobiass Forge.

Viņš sevi dēvē par Papa Emeritus un sevi emeritējis jau četras reizes - iepriekšējā albuma “Prequelle” (2018) izdošanas laikā viņš bija pārdēvējies par Cardinal Copia, bet nu ir Papa Emeritus IV. Instrumentālā atbalsta apvienība saucas “Nameless Ghouls”, un tā sastāv no pieciem vai pat sešiem maskās tērptiem mūziķiem (jaunā albuma promo bildēs gan manāmi tikai četri) - tas viss ap “Ghost” rada pamatīgu noslēpumainības auru, bet tas savukārt pastiprina interesi par šī projekta radīto skaņu materiālu.

Kopumā šīs 2006. gadā Linčēpingā izveidotās formācijas kontā ir pieci studijas albumi.

Ja šo projektu vērtē stilistiski, tad tas ir “hard & heavy” ar progresīvā roka iezīmēm, kas dažkārt to pārvērš līdzīgu rokoperai (tas gan neattiecas uz jauno darbu). Iepriekšējā albumā skartās tēmas bija viduslaiki, kad pilsētās valdīja mēris un žurkas, un ļautiņi bija aizņemti ar raganu medībām, savukārt “Impera” koncepcija radusies jau 2013. gadā, kad Forge izlasījis Timotija Pārsona grāmatu par impēriju izveidi un to sabrukuma iemesliem - starp citu, šim laikam ļoti aktuāla tēma... Albumu bija plānots izdot jau 2020. gadā, taču iesākumā Papa Emeritus sabijās, ka tā iznākšanu aizēnos ASV prezidenta vēlēšanas (mūziķis ar mazvērtības kompleksiem acīmredzami neslimo…), savukārt pēc tam to piebremzēja pandēmija. Kopumā ducis kompozīciju, ieskaitot trīs, kuras varētu dēvēt par kaut ko līdzīgu interlūdijām.

PAR. Kad pāriet pirmā vilšanās par to, ka šis ir parasts ierindas “heavy metal”, tikai ar Papa Emeritus savdabīgo vokālo manieri, albums palēnām sāk iepatikties. Pirmo šīs patikšanas viļņa uzplūdu nodrošina uzmanību ar kaut ko momentā piesaistošā “Griftwood”, kas gan nobāzta pašās albuma beigās, ar desmito kārtas numuru, tomēr vienalga nevar paslīdēt garām nepamanīta. Pēc tam jau maisam gals ir vaļā: nākas konstatēt, ka arī “Call Me Little Sunshine” un “Spillways” ir varen padevušās dziesmas (albumā gan tās ir otrādā secībā), tas pats sakāms arī par “Watcher In The Sky” un “Twenty”, savukārt grupas faniem, spriežot pēc “Spotify” datiem, lielāko patikšanu raisa “Hunter’s Moon”. Protams, arī izvēlētā dziesmu tematika ir trāpījums desmitniekā. Starp citu, mūzikas veikalā “Randoms” nupat ienākusies arī “Impera” vinils - ļoti operatīvi, ja ņem vērā to, ka oficiāli šis izdevums nācis klajā 11. martā.

PRET. Nākas citēt pašam sevi, bet - “kad pāriet pirmā vilšanās par to, ka šis ir parasts, ierindas “heavy metal””, bet tāds tas patiešām arī ir, turklāt vēl jāpiebilst, ka diezgan vecmodīgs. Nekādu progresīvā roka iezīmju, nekādas metālmākslas, līdz ar to minētā “pirmā vilšanās” var arī nepāriet.

Izklaide

No grupas “Avakādo Latte” rīkotās dziesmu rakstīšanas apcirkņiem ik pa laikam plašākai auditorijai tiek piedāvāts kāds jauns un cerīgs gabals. Lūk, vēl viens no tiem: vokālista/ģitārista Kristapa Vegnera rokdziesma “Saulīte rotājās”.

Svarīgākais