RECENZIJA: Korn “Requiem”
Alternatīvā metāla leģendu, amerikāņu supergrupas “Korn” pēc skaita 14. studijas albums apritē ir jau no februāra sākuma, taču kaut kā nedzird sajūsmas pilnus dvesienus un pie mūzikas ierakstu veikaliem nav manāmas milzu rindas – nu jā, nav jau 90. gadu beigas…
Taču pat uz acīmredzamā “Korn” un arī visa “nu-metal” norieta fona diezgan šokējošs šķiet fakts, ka “Requiem” ir pirmais albums kopš grupas 1994. gadā izdotā debijas ripuļa laikiem, kurš nav spējis Amerikā ietikt pat Top 10. Tiesa, vismaz mūzikas kritiķi pret “Korn” jauno veikumu pauduši visnotaļ labvēlīgu attieksmi, lielākoties apbalvojot to ar četrām ballēm no piecām iespējamām (“NME”, “Kerrang!”). Neko daudz “korni” šajā ierakstā nav prātojuši - tas pats viņu ierastais zarnas drebinošais “nu-metal”, turklāt ierindā ir viss zelta sastāvs ar Džonatanu Deivisu (vokāls), Džeimsu Šaferu jeb Mankiju (ģitāra), Braienu Velču jeb Hedu (ģitāra) un Redžinaldu Arvizu jeb Fīldiju (bass) priekšgalā, arī pie bungām esošais Rejs Luzjē te ir jau vairāk nekā desmit gadus.
Deviņas dziesmas ar kopējo garumu pie pusstundas, kas nozīmē, ka šī ir pati īsākā relīze visā grupas diskogrāfijā. Laba daudz nevajag?
PAR. Kārtīgs bezkompromisa alternatīvais metāls, kurš ne brīdi neliek aizdomāties par tā iespējamajiem izpildītājiem - skaidrs, ka tie ir “Korn”, kas gan cits! Lai gan kā albuma vadošais singls tiek pieteikts “Start The Healing”, apskatnieks kā labākās dziesmas gribētu atzīmēt “Let The Dark Do The Rest” un “Penance To Sorrow”, varbūt arī “Forgotten”. Albumu var klausīties bez pretenzijām pret tā kvalitāti un radošumu, nav arī iemeslu vainot Deivisu & Co krišanu eksperimentos vai arī attālināšanās no sava skanējuma mēģinājumos - “Korn” kā “Korn”.
PRET. It kā jau viss kārtībā, tomēr… Kaut kas galīgi nav kārtībā. Ja klausoties “Korn”, ar pastiprinātāku interesi saausīties nākas tikai uz pāris gabaliem, tas nav diez cik labs rādītājs. Un - jā, ierastais zarnu drebinātājs šajā reizē nemaz tik ļoti nedrebina.