RECENZIJA: Saxon “Carpe Diem”

Ieraudzīt Apvienotās Karalistes albumu topā debitējušo sarakstā augstajā 17. vietā smagā roka leģendas “Saxon” bija pārsteidzoši, tomēr kaut kā izskaidrojami – šī tomēr ir viena no 70. gadu beigu / 80. gadu sākuma “New Wave Of British Heavy Metal” jeb NWOBH redzamākajām blicēm (līdzās tādiem grandiem kā “Iron Maiden” un “Def Leppard”).

Taču ieraudzīt “Saxon” arī vācu topa trešajā (!) vietā, turklāt uzreiz aiz “Korn”, jau kalpoja par iemeslu pēc ilgāka pārtraukuma painteresēties par šiem rokveterāniem un viņu jaunāko garadarbu.

Grupa “Saxon” ir izveidota 1977. gadā, tās oficiālajā diskogrāfijā ir jau 24 (!) studijas albumi, turklāt ar apskaužamu regularitāti - ik pa diviem trim gadiem.

Kopš grupas iepriekšējā albuma “Thunderbolt” izdošanas gan pagājis nedaudz ilgāks laiks (četri gadi), taču - paši ziniet, kādi laiki... Paši labākie “Saxon” darbi datējami ar senu, senu pagātni - tie ir albumi “Wheels Of Steel” (1980), “Strong Arm Of The Law” (1980) un “Denim And Leather” (1981). Pēdējā desmitgadē interese par “Saxon” ir mazliet atdzimusi, un gan jau minētais “Thunderbolt” (2018), gan tā priekštecis “Battering Ram” (2015) bija britu Top 50 iemītnieki. Grupas sastāvā joprojām ir abi galvenie vīri no pamatsastāva - vokālists Bifs Baifords (viņam nupat apritēja 72 gadi) un ģitārists Pols Kvinns, tāpat ierindā ir arī bundzinieks Naidžels Gloklers.

PAR. Savulaik paeksperimentējuši ar diezgan bezpersonisku un amerikānisku glemroku, kā arī uz taustiņiem bāzētu hārdroku, “Saxon” atgriezušies pie saknēm - šķiet, tieši tas viņus atkal atgriezis smagā roka cienītāju “ēdienkartē”. Neskatoties uz pirms trīs gadiem piedzīvoto sirds kaiti un tai sekojošo operāciju, Baifords joprojām ir teicamā formā - vēl viens plusiņš. Kvinns tandēmā ar otru ģitārvīru Dagu Skeretu arī vēl spēj rādīt brīnumus - vēl viens. Ja sagribas paklausīties vecās skolas “hard & heavy” pārstāvjus jaunā skanējumā, tad “Saxon” ne ar ko nav sliktāki par “Deep Purple”. Labākais gabals - lēnais un padrūmais “The Pilgrimage”, tāpat var ieteikt arī relatīvi sprigano “Remember The Fallen” un vēl dažas dziesmas.

PRET. Lai gan šis albums ir kvalitatīvi nostrādāts (producents Endijs Snīps!), šāda veida “hard & heavy” šajos laikos nav pieprasīts - albuma augstās vietas topos ir nostaļģijas pēc vecajiem, labajiem laikiem radīts rezultāts. Turklāt pat 80. gados nebija saprotams, kāpēc “Saxon” smagās mūzikas cienītāju aprindās tik augstu kotējas, bet šobrīd tam ir vēl mazāk iemeslu.