RECENZIJA: Quickstrike “None Of A Kind”
Šīs nedēļas karstākais jaunums pašmāju ierakstu frontē – “hard & heavy” grupas “Quickstrike” debijas albums, kas pieejams digitālajās platformās un pat arī CD formātā, kurā līdzās desmit standarta versijā publicētajiem gabaliem iekļauts arī vēl viens citur nepieejams skaņdarbs “Moonlight Days”.
Pērn grupa noslēdza līgumu ar “Rockshots Records” un uzreiz ar apbrīnojamu sparu ķērās pie darba, ik pa laikam par sevi atgādinot ar kādu jaunu singlu un klipu (kopumā trim).
“Esam ļoti gandarīti un lepni, ka varam beidzot nodot pilno albumu klausītājiem. Ar pirmajiem trim singliem jau sanācis uztaisīt ievērojamu troksni gan Latvijā, gan ārvalstīs, un iegūt ievērojamu fanu apjomu. Esam lasījuši dažādas atsauksmes, tāpēc esam ieinteresēti, kā klausītāji uztvers visu pārējo, ko esam sagatavojuši. Albums ir diezgan daudzpusīgs, tāpēc esam pārliecināti, ka katrs var tajā atrast kādu dziesmu, liriku vai sajūtu, kas uzrunā,” cer mūziķi.
Albums ierakstīts pie Ģirta Laumaņa jeb Lomika viņa “Hodila Records” studijā. “Ar “None Of A Kind” izteicām visu, kas tobrīd bija jāizsaka - nesamākslotas emocijas, īstas pieredzes un sajūtas, kuras vislabāk skan izteiktas dziesmās, un klausītāji noteikti varēs to sajust un sadzirdēt. Albuma tapšanas procesā daudz esam pieredzējuši, uzzinājuši un iemācījušies, un tas ir pilnveidojis mūs kā grupu un arī personības. Tas ir spēcīgs pamats tam, kādi esam šodien - ar savu skaņu, attieksmi un gatavi nākamajam lielajam solim. Esam jau sagatavojuši nākamo cēlienu, mūsu darbs ir tikai sācies!” sola grupa.
PAR. Rietumu mūzikas apskatnieki piesauc “Aerosmith” un “Guns N’ Roses”, pašmāju “TVNet” ziņu par šo albumu iesāk ar tekstu “”Opus Pro” pēdās” - diez ko precīzi šie salīdzinājumi nav, taču “Quickstrike” radītās asociācijas tiešām meklējamas amerikāņu 80. gadu beigu un 90. gadu sākuma “hard & heavy” un glemrokā, bet tuvākās paralēles laikam būtu velkamas ar grupu “L.A. Guns”. Enerģisks un skaļš vecās skolas smagais roks, ko piedienētos klausīties ar alus skārdeni rokās, ādas biksēs tērpto pēcpusi kustinot un matus purinot kādā brīvdabas rokfestivālā. No “Quickstrike” albumā iekļautā skaņu materiāla pirmām kārtām gribētos izcelt “Saint” un “Rebel Radio”, tāpat varētu pieminēt arī “Real Rock Disaster”, “Shut Them Down” un “Cheats n’ Liars”. Vokālists līmenī, soloģitārists arī pacenties, bundzinieks slāna kā malkas cirtējs - viss, kā nākas!
PRET. Distancējoties no spriedelējumiem par to, vai šajos laikos šāda veida “hard & heavy” kāds vēl klausās, jāatzīst, ka “Quickstrike” galvenā problēma ir atmiņā paliekošu dziesmu trūkums. OK, viņi labi, enerģiski un centīgi spēlē, bet - nu un tad?! Kaut kā nepavelk.