RECENZIJA: MØ “Motordrome”

© Publicitātes foto

Pagājušajā nedēļā ierakstu kompānija “RCA” izdevusi dāņu superzvaigznes MØ trešo albumu “Motordrome”, kas jau radījis ažiotāžu Skandināvijā un Eiropas ziemeļvalstīs.

Šī mūziķe, kuras pilnais (un ļoti garais) vārds ir Karena Marija Āgārda Ersteda Andersena, debitēja 2014. gadā ar albumu “No Mythologies” un superhitu “Lean On” - starp citu, togad viņa pabija arī mūsu “Positivus Festival”. Dziedātājas iepriekšējais albums “Forever Neverland” iznāca 2018. gadā, un “šo gadu laikā MØ ir radījusi darbu, kurā dzirdamas gan popdziesmas, gan drūmākas panku melodijas, kas papildinātas ar atklātiem dziesmu tekstiem,” vēsta ierakstu kompānijas pārstāvji.

“Es ceru, ka klausītāji jutīs mūzikas patiesumu un tajā ievītie stāsti ar viņiem rezonēs. Šis albums ataino lielas pārmaiņas manā dzīvē - lai arī vēl joprojām nodarbojos ar muzicēšanu, ir sajūta, ka ir pāršķirta jauna lapa. Viena manas dzīves ēra ir noslēgusies un nu sāksies nākamā. Tas ir gan biedējoši, gan atbrīvojoši,” par savu trešo albumu un arī nākotnes nodomiem intriģējoši stāsta dziedātāja.

Arī aiz albuma nosaukuma slēpjas intriģējošs stāsts. Dziedātāja atminas, kā kopā ar mammu apspriedusi trauksmes izjūtas. Panika un netveramās domas viņām atgādinājušas bīstamu cirka triku, kurā kaskadieris milzu ātrumā traucas augšup pa motodroma sienu. Albuma tapšanas process palīdzējis MØ izrauties no šīm sajūtām, lai arī dziesmu tekstos pavīd gan cerība, gan apziņa, ka katram jātiek galā ar savu motodroma braucienu. Jāpiebilst, ka pirms albuma klajā nākšanas tika izdoti četri singli “Kindness”, “Live To Survive”, “Goosebumps” un “Brad Pitt”, no kuriem daži manīti arī latvju radiostacijās.

PAR. Jauks, elegants un neuzbāzīgs popalbums fonam - to klausoties, piepūle nav nepieciešama. Jau minētās “Kindness” un “Live To Survive” laikam arī ir albuma labākās dziesmas - it īpaši prātā aizķeras pēdējā, kurā dāniete izklausās pēc 21. gadsimta Kimas Vaildas. Atzīmēšanas vērtas ir arī dauzonīgā “Cool To Cry”, striktais “dance pop” dziesmā “Brad Pitt” un liriskā “Goosebumps”, savukārt “Hip Bones” pārsteidz ar iespaidīgu ģitāras solo.

PRET. Šajā albumā “dzirdamas gan popdziesmas, gan drūmākas panku melodijas” - tiešām tev dzirdamas panku melodijas, nez, kurā vietā?! Nekādas augstās popmākslas te nav, šāda veida albumu ir steriem un tonnām.

Svarīgākais