RECENZIJA: Bastille “Give Me The Future”
Šīs nedēļas Nr.1 Apvienotajā Karalistē – arī pie mums gluži labi klātienē iepazītās britu indīpopa grupas “Bastille” jaunākais studijas veikums, kas pēc skaita viņu diskogrāfijā ir ceturtais.
Šī grupa turpina savu dzelžaino grafiku izdot albumu reizi trijos gados: 2013. gadā - “Bad Blood”, 2016. gadā - “Wild World”, 2019. gadā - “Doom Days” un nu “Give Me The Future” ar kopumā 13 gabaliem nieka pusstundas garumā vai “deluxe” versija ar vēl četrām dziesmām bonusā. Rietumu mūzikas kritiķu vērtējumā šis darbs izpelnījies četras balles no piecām, kas nepārsteidz.
Albums tapis praktiski tāpat, kā visu grupu pēdējo gadu darbi - plāns par ierakstu dzimis vēl pirms pandēmijas, bet pats darbs risinājies grūti skaitāmo lokdaunu laikā.
Neskatoties uz to, dziesmu tēmas nav veltītas sociālo tīklu kritizēšanai vai drūmās dzīves apspriešanai, tās drīzāk aicina meklēt visā pozitīvo. Jāpiebilst, ka albuma līdzproducents ir Raiens Teders, kura kontā ir sadarbošanās un pat dziesmu rakstīšanai veselai virknei popmūzikas vareno - atliek vien pieminēt “OneRepublic” un hitu “Apologize”, bet vēl šajā sarakstā ir Adele, Beijonsa, Mailija Sairusa, Dženifera Lopesa, Eds Šīrans, Teilore Svifta, Lady Gaga un… Un visi pārējie.
PAR. Arī šoreiz “Bastille” klausītājus savam albumam piesien īsā pavadā jau ar tā ievadošo skaņdarbu - indīpopa stilā ieturēto lielisko “Distorted Light Beam”. Taču, atšķirībā no diviem iepriekšējiem “Bastille” lieldarbiem, šajā albumā ievadošajam gabalam ir arī turpinājums, piemēram, “Thelma + Loise”, “Plug In” un “Stay Awake?” (pēdējās divas gan par singliem nav izvirzītas, tātad industrijas cilvēki tajās neko īpašu nav saskatījuši), noteikti arī “Give Me The Future”, bet it īpaši apskatniekam aizķērās “Back To The Future”. Rezumējot - elegants un pozitīvs pandēmijas popalbums ar pretenzijām uz indī mūziku. Šo albumu ne tikai var noklausīties, to noteikti vajag noklausīties!
PRET. Kad “Bastille” izkāpj no indīpopa lauciņa un pievēršas komerciālākam popam, tad sanāk tādas dziesmas kā “No Bad Days”, kuras varētu dot izpildīt arī kādam boisbendam, un tas vairs nebūt nav labi. Turklāt minētais gabals nav pats sliktākais piemērs.