“Grēcīgo Partizānu” idejiskais līderis ir grupās “Tavas Māsas Nāsis”, “Zintnieks” un citur manītais Kārlis Pūķis (balss, ģitāra, bandžo), bet kā otrs zināmākais minams Emīls Koļesņikovs jeb Pops (“Tavas Māsas Nāsis”), kurš šajā projektā spēlē sešstīgu bandžo. Pārējie - Arno Titovs (vijole, mandolīna), Anete Dance (veļas dēlis) un Laine Luīze Freidenberga (kontrabass), kura gan grupu šobrīd jau esot atstājusi.
Pūķis jau desmit gadus spēlē folkpanku uz ielām, bet albuma ierakstam sapulcinājis mūziķus, ar kuriem kopīgi veidojis aranžijas savām dziesmām. Jaunais albums ir dzīvajā pašu ierakstīts akustisks pankroka, “bluegrass” un Eiropas tautas mūzikas apvienojums. Pērn, paralēli muzicēšanai uz ielām, nospēlēti arī daži relatīvi nopietnāki koncerti, tostarp kultūrvietā “Noass” un Vērmanes dārza estrādē. No albumā iekļautā skaņu materiāla jāatzīmē dziesma “Ķēms”, kas vairākas nedēļas sabija Radio NABA Top 10, sasniedzot arī pirmo vietu.
PAR. Harizmātiskais Pūķis pierāda “punks not dead” leģendas patiesumu - albums ir līdz kaulam piesūcināts ar panku ideoloģiju, lai gan tas ir ierakstīts akustiskajā versijā. Pārnopietnas un sirdi plosošas dziesmas ar nenopietniem tekstiem (“Katru dienu es situ pa stīgām / Un situ kulakā” - dziesma “Austrumu vējš”) un nenopietnas dziesmas ar nopietniem tekstiem (“Vai zini, kur rodas vardarbība? / Ne jau no datorspēlēm un kino / Dēļ vecāku ķildas un bezdarbības / Bērns iemācās skarbu dzīvi bez mīlas” - dziesma “Ķēms”), bet pāri visam panku filozofija (“Bez izglītības un jebkāda mērķa / Bez saistībām un iespējām / Bez priekšnieka vai skolotāja / Ar “nostreļitām” kapeikām / Es esmu panks, un es nevēlos gulēt ar tevi, ja tev nav, kur gulēt” un “Es esmu panks un visiem zaj***l” - no dziesmas “4 akordi un tie paši piz***i”) - tādi ir šie “grēcīgie partizāni”. Labākās dziesmas - jau minētā “Ķēms”, hārdkorīgā “Spārnotā anarhija” un pancīgu dziesminieku stilā ieturētā “Liekulīgais cirks”. Un vēl - kas to būtu domājis, ka šādā mūzikā tik labi iederas tik vienkāršs priekšmets kā veļas dēlis?!
PRET. Panki ir panki, tomēr pierast pie Pūķa briesmīgā vokāla - tas nav no tiem vieglākajiem uzdevumiem…
