Pavisam klusi un nemanāmi vēl rudenī klausītājiem piezagās apcerīgu roka balāžu albums “Sajūtu vējš”, kura galvgalī redzami divi interesanti vārdi.
Ja par Andri Ērgli plašākai auditorijai viss ir puslīdz skaidrs - viņš latvju mūzikā ieguvis nemirstību kaut vai tikai ar vienu savu izpildīto dziesmu “Ripoja akmens”, tad Ingus Šplīts daudziem varbūt pat būs piemirsies, lai gan viņš ir rokmūziķis ar stāžu. Šplīts savulaik spēlēja ģitāru liepājnieku rokgrupā “Neptūns”, un tieši viņa radošajai būtībai pieder viena no šīs grupas pazīstamākajām dziesmām “Romance”, kas 1987. gadā “Mikrofona” aptaujā ieguva augsto desmito vietu - ar to plašāku atpazīstamību ar savu stiklu griežamo vokālu ieguva tolaik tikai 19 gadus jaunais Ivo Fomins.
Albumā “Sajūtu vējš” iekļautas 14 kompozīcijas, no kurām piecas ir instrumentālās.
Visu mūzikas un tekstu autors ir Ingus Šplīts. Stilistiski - melodisks 70. gadu roks, lai gan Latvijas Mūzikas ierakstu Gada balvas “Zelta mikrofons” žūrija to balsojuma rezultātā ievietoja popmūzikas nominācijā. Bez Ērgļa un Šplīta albuma ierakstā vēl piedalījušies Egils Mežs (basģitāra), Zigmunds Latuškēvics (taustiņi) un Vilnis Krieviņš (bungas), savukārt kā viesmūziķi pāris gabalos savu artavu pielikuši arī Mārtiņš Burkevics (bass), Ēriks Hanzovskis (perkusijas) un Ieva Tālberga (dūdas).
Pēc Ingus Šplīta stāstītā, albums tapis gada garumā - no 2020. gada februāra. Toreiz viņš piedāvājis Andrim Ērglim iedziedāt savu dziesmu “Rīta saule”, kurai sekojušas vēl dažas, līdz pieņemts lēmums par kopīga albuma izdošanu. Interesanti, ka abi pirms tam neesot bijuši pazīstami. “Andris spēja ļoti izjusti un emocionāli precīzi nodot manas mūzikas vēstījumus, sajūtas savos dziedājumos. Grūti iztēloties Liepāju bez vēja, tas ir katra liepājnieka ceļa biedrs, emociju un sajūtu nesējs. Tas atnesa mūzikas mūzu arī man, lai radītu šo mūziku,” tā Ingus Šplīts. “Šī mūzika ir emociju, sajūtu un pārdomu stāsti par dzīvi, kurā galvenie vēstneši ir saule, jūra, lietus un vējš. Kas vējā ieklausās, tas vējā iemīlas, kas vējā iemīlas, tas dzied! Mīliet mūziku, vēju un dziediet!”
PAR. Andra Ērgļa balss apbrīnojami labi “uzklājas” uz Šplīta mūzikas - ar to nu komponists ir trāpījis desmitniekā. Dziesma “Krustojums” ar melodisko un atmiņā paliekošo piedziedājumu pretendē uz hita statusu, vilties neliek smagnējā un ironiskā “Smagā pirmdiena”, vēl atzīmējama ir rokdziesma “Tikai uz priekšu”. Prieks par Šplīta ģitārspēles prasmi, ausīs iekrīt arī taustiņi. Latvijas Radio 2 par šo albumu uzreiz pēc tā iznākšanas precīzi bija izteikusies Daiga Mazvērsīte: “Šis ir albums vārda īstākajā nozīmē - klausāms, noliekot pie malas visus darbus, ieslīgstot rāmā mūzikas baudīšanā, varbūt arī nostaļģijā par aizejošo vasaru. Kādam arī jaunību.” Šo noskaņu labi pasvītro albumu noslēdzošā dziesma “Vējš dzied”. Jāpiebilst, ka albums pieejams arī taustāmā CD formātā - šiem laikiem tas ir retums.
PRET. Ingus Šplīta sarežģītās harmonijas un galvu reibinošie ritmiskie zīmējumi nebūs katram domāti - tāpat kā viņa centieni dzīvot 70. gadu mūzikā un garās instrumentālās pasāžas dažkārt septiņu minūšu garumā (kā skaņdarbā “Atdzimšana”). Kopumā albums atstāj tādu kā rokoperas par Liepāju (vai Kurzemi) iespaidu, kas pats par sevi nebūtu nekas slikts, tikai šo pasākumu bojā daži šūpuļdziesmu cienīgi gabali (“Viņai”, “Lapa vējā”).