RECENZIJA: Mūūnskin “Lunar Phases”

 
©Publicitātes foto

Ieraugot grupas “Mūūnskin” nosaukumu, momentā radās asociācijas un savilkās paralēles ar šobrīd topā esošo itāļu rokgrupu “Maneskin”, dēļ kuras tiek lauzti krēsli koncertzālēs visā Eiropā – nu, kur gan var tik lēti nodēvēties, varbūt “Mūūnskin” sevi iecerējuši kā smalku parodiju par “Maneskin”?

Nekā tamlīdzīga, arī visas asociācijas un paralēles radušās tikai apskatnieka prātā. Lūk, ko par sevi iesniegumā Latvijas Mūzikas ierakstu Gada balvai “Zelta mikrofons” rakstījuši paši “mūnskinieši”: “Grupas radošā darbība sākās uzreiz pēc tam, kad notika pirmais grupas mēģinājums 2018. gada novembrī. Strikti koncentrējāmies uz oriģinālmateriālu un 2020. gada otrajā pusē uzstādījām sev mērķi - izdot EP līdz nākošā gada beigām. Paveiktais 2021. gadā bija lielākoties strādāšana pie materiāla EP un dziesmu noslīpēšana, lai pēc EP izdošanas varētu domāt par koncerties un dziesmu atrādīšanu koncertos.” Tas arī izdarīts - EP jeb minialbums ar četrām rokdziesmām.

“Mūūnskin” atzīmējušies arī “Radio SWH” raidījumā “Priekšnams”, kur par sevi pavēstījuši plašāk.

Sastāvs: Alans Broks - vokāls, Mārtiņš Zemturs - ģitāra, Gļebs Borcovs - bass, Jevgēņijs Čehovs - bungas. No četrotnes par sevi anketās sarakstītā interesantākā ir solista atklāsme, ka viņam “par iedvesmu bieži kalpo Džimijs Morisons, Skots Veilands un Elvis Preslijs”, kā arī basģitārista Gļeba stāstītais, ka “pirmā basģitāra bija dāvana no peldēšanas komandas biedriem, jo viņiem tieši bija izveidota grupa ar iztrūkstošo elementu - basģitāru”, un kopš tā laika Gļebs ir spēlējis kopā ar grupas solistu visos projektos.

PAR. Lielāko atzinību “mūnskinieši” pelnījuši par savu neatlaidību, piedāvājoties dažādām balvām, raidījumiem un interneta portāliem - tas ir patīkams pretstats tiem mūsu “rokstāriem”, kuri izdod pat albumus, nevienam par to un arī par sevi neko nestāsta, un lepni cieš kādā pagrabā, jo neviens viņus nesaprot… “Mūūnskin” ir viens labs “hard & heavy” gabals - “Snow Queen”, arī “She’s 21” un “The One” ir gluži klausāmas dziesmas. Sākumam nemaz nav slikti.

PRET. Lielākais “Mūūnskin” mīnuss ir tas, ka viņu mūzikai pamatīgi sit cauri krievvalodīgā “hard & heavy” skola, turklāt ne tās labākajās izpausmēs. Bet pēc četrām dziesmām, protams, ir pāragri izdarīt visaptverošus secinājumus.