RECENZIJA: The Weeknd “Dawn FM”

 
©Publicitātes foto

Pamazām pasaulē sāk vērties 2022. gada jauno albumu slūžas, un pats pirmais no A klases mūziķiem, kas klausītājiem piedāvājis savu jaunāko veikumu, ir 31 gadu vecais kanādiešu alternatīvā “r&b”, sintīpopa un popa izpildītājs The Weeknd, īstajā vārdā Eibels Makkonens Tesfeijs.

Viņa pēc skaita piektā studijas garadarba klajā nākšana datēta ar 7. janvāri, līdz ar to pagaidām tas vēl nav pat īsti sācis ieskrieties topos, taču nav ne mazāko šaubu, ka tas daudzviet kļūs par Nr.1 - tāpat kā tā priekštecis, 2020. gadā izdotais “After Hours”. Pa pirmajām vietām savulaik dzīvojās The Weeknd albumi “Beauty Behind The Madness” (2015) un “Starboy” (2016), savukārt debijas ripulis “Kiss Land” (2013) štatos bija “tikai” otrajā pozīcijā, bet Apvienotajā Karalistē noslēdza labāko albumu duci. Par The Weeknd jau labu laiku dzirdams apzīmējums “šā brīža planētas karstākā populārās mūzikas zvaigzne”, un straumēšanas servisa “Spotify” dati liecina, ka tas nav tālu no patiesības. Arī jaunākie dati no Britu salām liecina, ka The Weeknd jaunais veikums bijis ļoti gaidīts - pirmā vieta topā, apsteidzot tā ilgdzīvotājus Edu Šīranu, Adeli un “ABBA”, kā arī Deivida Bovija izdevumu “Toy (Toy Box)”.

Jaunais albums tiek pozicionēts kā “After Hours” turpinājums.

Kopumā tajā iekļautas 16 kompozīcijas, kuras stilistiski tiek raksturotas kā sintīpops, “dance pop” un “new wave”. Albuma koncepcija ir diezgan psihedēliska, pats The Weeknd to raksturo šādi: “Iedomājieties, ka šis albums ir kaut kas tāds, dēļ kā klausītājs ir nomiris un nonācis šķīstītavā, ko es vienmēr esmu iztēlojies kā sēdēšanu “korķī” un gaismas tuneļa galā gaidīšanu. Un kamēr jūs sēžat šajā “korķī”, mašīnā skan radiostacija, bet dīdžejs jūs ved uz šo gaismu un palīdz nokļūt Tajā Pusē. Šī sajūta var būt svinīga, tā var būt drūma, bet jūs vienalga to gribat sajust, lūk, kā es redzu “Dawn FM”!” Skarbi, bet droši vien daudzi dosies kopā ar The Weeknd šajā muzikālajā ceļojumā, turklāt arī kritiķi tam veltījuši pašas labākās atsauksmes - četras zvaigznes (“NME”, “Rolling Stone”) vai pat visas piecas (“The Times”, “The Guardian”), bet kopējais “Metacritic” rangs ir 89 punkti no 100. Jāpievērš uzmanība arī albuma vāciņam - uz tā redzama paša The Weeknd stipri novecojusī un bārdainākā versija, kas it kā simbolizē minēto došanos uz To Pusi.

PAR. The Weeknd mūzika sevī slēpj kaut kādu fenomenu - arī apskatnieks ir sevi dažkārt pieķēris pētot radiostaciju “setlisti” un meklējot, “kas tas tāds bija, kas tikko skanēja”, un bieži vien šis “tikko skanēja” izrādījies The Weeknd. Arī jaunajā ripulī ir virkne dziesmu, kas rada un radīs šādu interesi, it īpaši tāpēc, ka kanādietis minimizējis standarta “r&b” īpatsvaru, lielāku uzsvaru liekot uz “new wave”, sintīpopu un pat disko. Labākais gabals ir “Take My Breath”, taču tas ir diezgan nedraudzīgs radiostacijām no hronometrāžas viedokļa (5 min. 39 sek.), un tāpēc, taču ne tikai tāpēc, pastāv iespēja radioviļņos dzirdēt virkni citu šajā albumā iekļauto dziesmu - “Gasoline” vai “How Do I Make You Love Me?”, “Best Friends” vai “Is There Someone Else?” vai citas. Elegants un viegls izpildījums, kvalitatīvs producentu darbs - augstākās raudzes komercprodukts.

PRET. Kad The Weeknd nolemj izpatikt Amerikas klausītājiem, tad ierindas eiropieša ausij, iespējams, tas tik pievilcīgi nešķitīs. Kā, piemēram, dziesmā “I Heard You’re Married”, kas ir kopdarbs ar Lil Wayne.