Iespējams, daudzi smagās mūzikas cienītāji austrāliešu progresīvā metāla un melodiskā “death metal” sajaukumu spēlējošo grupu “Be’lakor” būs palaiduši garām, taču to nu gan nekādā gadījumā nevajadzētu darīt. Tātad “Be’lakor”: tā dibināta 2004. gadā Melburnā, grupas jokainais nosaukums cēlies no kādas interneta spēles, kurā esot personāžs Be’lakor The Dark Master (ticēsim uz vārda…).
Pirmoreiz šī grupa pievērsa sev uzmanību jau ar pašu izdoto debijas albumu “The Frail Tide” (2007), bet vēl augstākas recenzentu atzīmes tā ieguva ar nākamo darbu “Stone’s Reach” (2009).
Lai gan “Be’lakor” arī turpinājumā atzīmējušies ar gana labiem albumiem - “Coherence” ir jau piektais tās karjerā, un grupai pēdējā desmitgadē ir bijuši stabili panākumi, - nekādu lielo izrāvienu tā dīvainā kārtā nav piedzīvojusi.
Iespējams, ka galvenais tā iemesls meklējams tajā, ka melburnieši diezgan nelabprāt mēdz atstāt savu “komforta zonu”, tas ir, dzimto Austrāliju, savukārt uz zaļo kontinentu relatīvi nelabprāt koncertēt dodas pasaules metālmūzikas grandi, līdz ar to “Be’lakor” nevar pretendēt uz papildu publicitāti, iesildot kādu no šīm apvienībām. Varbūt tagad, kad pēc piecu gadu pārtraukuma klajā nācis jauns studijas albums? Diez vai, jo viņu mājas lapā šajā jomā nekādas aktivitātes nemana…
PAR. Albums tiem, kuriem patīk smagmūzika amplitūdā no “Harakiri For The Sky” līdz “Insomnium” un “Dark Tranquillity”. Smagnējs un ātrs “death” un pat “black” apvienojumā ar ļoti melodiskām lietām, neskaitāmas ģitāru pārejas un ritma maiņas vienas kompozīcijas laikā, labi nostādīts vokāls - noklausieties, nenožēlosiet! It īpaši tādas kompozīcijas kā “Foothold” un “Valence”, kā arī “Much More Was Lost”.
PRET. Stunda augstās metālmākslas - austrālieši diemžēl diez vai spēs noturēt klausītāja uzmanību visā šajā ilgajā laikā, jo ne visas kompozīcijas ir sanākušas uz pieci ar krustu. Tas pats droši vien notiktu arī koncertā.