RECENZIJA: Carnival Youth “Naivais ku-kū”
Pēdējā gada laikā grupa “Carnival Youth” ar kino dziesmu koncertprogrammu “Naivais ku-kū” tikās ar visu paaudžu klausītājiem vairāk nekā 60 koncertos visā Latvijā, turklāt – ar panākumiem.
Ideja par šādu programmu radusies jau pirms krietna laika.
“Kad pirms pāris gadiem mums radās iespēja filmas “Četri balti krekli” veidotājiem klātienē atskaņot savu versiju dziesmai “Dzeguzes balss”, bijām pārsteigti, cik labi tā rezonēja. Tādēļ ņēmāmies padziļināti izpētīt latviešu kino mūziku un celt gaismā dziesmas, kuras jaunākās paaudzes nekad nav dzirdējušas, bet vecākās jau ir paspējušas piemirst,” stāsta mūziķi.
“Nu beidzot esam gatavi mūsu auditorijai nodot šīs dziesmas arī studijas ieraksta formātā, kurā aranžijas izstrādātas vēl rūpīgāk un niansētāk, lai ļautu tām pavadīt arī jūsu ikdienas dzīves ritumu. Gatavojot brīvdienu brokastis, braucot mašīnā ar draugiem vai klusi pastaigājoties vienatnē, “Naivais ku-kū” albums ir gatavs būt par tavu kompanjonu,” tā grupas dalībnieks Roberts Vanags. Albums sastāv no gan par klasiku kļuvušo, gan arī jaunāko latviešu filmu skaņu celiņu pērlēm “Carnival Youth” mūziķu aranžējumos. Sākot no hrestomātiskajām “Piena ceļš”, “Dzeguzes balss”, “Ances romance”, “Viņi dejoja vienu vasaru” un “Dziesma nenosalst” līdz tēmām no filmām “Pūt, vējiņi”, “Ilgais ceļš kāpās”, “Emīla nedarbi” utt.
PAR. Lūk, kā ir jāveido aranžijas! Šī nav vienkārši tautā iemīļoto melodiju atspēlēšana modernākās versijās, lai ļautiņiem zaļumballēs līksmāka lēkāšana līdzi pazīstamiem gabaliem, bet eleganti, stilīgi un teicami pārstrādāti skaņdarbi “Carnival Youth” redzējumā. Jau albuma pirmie gabali “Skauģu dziesmiņa” un “Alvas zaldātiņi” ar 60. - 70. gadu skanējumam pieregulētajām ģitārām norāda, ka te būs interesanti. Un ir ar’, nav brīnums, ka “kukū”-albums esot kļuvis par vienu no šā gada pirktākajiem latvju mūzikas darbiem. Pat tik paglupi gabali kā “To meitiņ šodien glabā”, “Kur tu biji” un “Heksenberga mīlas dziesma” jauno “karnivāļu” versijās izklausās visnotaļ ciešami, “Pavāru dziesma” no “Vella kalpiem” ar tās psihedēlisko noslēgumu koncertos izklausās vēl labāk, bet jau minētā “Skauģu dziesmiņa” vispār “norauj jumtu”.
PRET. Cerams, ka šis ir tikai neliels “kukū”-sānsolis pandēmijas grūto laiku pārlaišanai - absolūti negribētos, lai arī turpmāk “karnivāļi” akcentētos un šāda vai līdzīga veida repertuāru, kas gan viņiem, protams, dotu stabilu un noturīgu auditoriju koncertos pašu mājās.