RECENZIJA: Valters Pūce un Dainis Tenis “Radīts Latvijā”
Ja latvju populārajā mūzikā tiktu noskaidrots Gada aktīvākais mūziķis, tad viens no drošākajiem kandidātiem uz šo balvu būtu čellists Valters Pūce, kurš nespēj nosēdēt mierā ne mirkli: neskaitāmi koncertbraucieni ar grupu “Dagamba”, tās jubilejas svinības paša rīkotā starpžanru festivāla “Laivā” ietvaros, pāris kopā ar Patrishu sacerēti skaļi hiti jaunajai Dārtai Stepanovai utt., bet tagad arī albums kopā ar grupas kolēģi, pianistu Daini Teni.
Abu mūziķu studijas albumā “Radīts Latvijā” iekļauti pašmāju komponistu dziesmu aranžijas čella un klavieru skanējumā. Albumā iekļautas instrumentālās versijas tādām dziesmām kā Mārtiņa Brauna “Dvēselīte”, Imanta Kalniņa “Apvij rokas”, Jāņa Lūsēna “Alises iela”, Raimonda Macata “Ziemeļvējā”, Jāzepa Vītola “Gaismas pils”, Raimonda Paula “Kerijas dziesma”, Zigmara Liepiņa “Kvazimodo dziedājums” u.c. “Šādā skanējumā albumā iekļautie skaņdarbi būs dzirdami pirmo reizi. Dziesmu aranžijas ļauj gremdēties atmiņās par laikiem, kad tika radītas to oriģinālversijas, kā arī saklausīt vēl nedzirdētas noskaņas,” palepojas radošā tandēma PR nometne.
“Izvēloties dziesmas, mums būtiskākais bija tas, vai dziesma spēj dzīvot arī bez vārdiem, un melodija uzrunā tikpat spēcīgi. Aranžijas mēs vēlējāmies veidot akadēmiskās mūzikas skanējumā, lai uzsvērtu to, ka šīs dziesmas jau ir kļuvušas par latviešu mūzikas klasiku un dzīvos mūžīgi. Tāpat arī gribējām papildināt čella un klavieru repertuāru, kuru nākotnē varētu izpildīt arī citi akadēmiskie mūziķi. Šīs programmas noskaņa ir īpaši patriotiska, un lieliska dāvana visiem, kuriem tuva ir mūzika, kas radīta Latvijā,” tā Valters.
“Muzicēšanu divatā var salīdzināt ar privātu sarunu. Tā kā mēs ar Valteru esam seni, labi draugi, mēs runājam par visdažādākajām tēmām, un šis albums arī ir kā mūsu abu dialogs - jautrs, skumjš, komisks un nopietns. Katrs skaņdarbs veidojas kā atsevišķa saruna, kuras pamatā ir kāda labi zināma latviešu komponista melodija. Es un Valters, saprototies bez vārdiem, to pārvēršam jaunā stāstā,” piebalso Dainis.
PAR. Albums ir iespaidīgs, grandiozs un elpu aizraujošs - lai cik tas triviāli arī neskanētu. Klavieres un čells, čells un klavieres - abi instrumenti šajās aranžijās tik lieliski viens otru papildina, ka šķiet kā radīti viens otram un liekas, ka tieši tā tam visam arī jāskan. “Dvēselīte” jau tāpat ir skaņdarbs, kas, kā mēdz teikt, sirdi rauj ārā, bet šajā aranžijā un vispārzināmajos apstākļos (komponista aiziešana) šī kompozīcija skan vēl smeldzīgāk. Tas pats sakāms arī par pārējiem šajā albumā iekļautajiem skaņdarbiem. Varens darbs.
PRET. Uz albuma vāciņa vajadzētu uzlīmīti “Uzmanību! Šī albuma klausīšanās var izraisīt nekontrolētas garastāvokļa svārstības!”. Jau minētā “Dvēselīte”, Valta Pūces “Balāde”, Lūsēna “Alises iela”, “Esmeralda” (“Kvazimodo dziedājums”), protams, arī “Gaismas pils” - tās visas ir saturiski un muzikāli smagas dziesmas, kuras var klausītāja domas un pārdomas aizvilināt galīgos neceļos, noliekot noskaņojumu uz bēdīgas nots.