RECENZIJA: Anette Olzon “Strong”

© Publicitātes foto

Somu simfoniskā un gotiskā metāla grupas “Nightwish” vārds komentārus neprasa, bet nosaukt tās vokālisti droši vien būtu iespējams tikai pēc kāda pārdomu brīža – kopš lieliskās Tarjas Turunenas aiziešanas viņas pēcteces nav bijušas tik atmiņā paliekošas.

Viena no tām bija Anete Olzona. Simpātiskā zviedriete sabija “Nightwish” rindās no 2007. - 2012. gadam, kad Aneti nomainīja jaudīgā holandiete Floora Jansena. Iepriekš Olzona dziedāja zviedru klasiskā roka grupā “Alyson Avenue”, un “Nigthwish” viņai, iespējams, vienkārši bija par smagu. Pēdējos gados Anete manīta dažādos projektos - divi albumi izdoti ar somu “heavy metal” brigādi “The Dark Element” (pēdējais no tiem bija 2019. gadā izdotais “Songs The Night Sings”), bet pērn klajā nāca projekta “Allen/Olzon” debijas darbs - tas tapis kopā ar amerikāņu progresīvā metāla grupas “Symphony X” līderi Raselu Alenu.

Sologaitās Olzona izdevusi tikai vienu albumu - 2014. gadā nāca klajā “Shine” (tas bija diezgan popsīgs, tapis kopā ar Selīnas Dionas producentu). Nu kārta otrajam.

PAR. Pēc pirmajām dziesmām šķiet, ka nekas garlaicīgāks metālpasaulē sen nebūs dzirdēts, tomēr ap albuma vidusdaļu Anete savācas, un albums beigu galā pat iepatīkas. Ir elementi no gotiskā un simfoniskā metāla, ir arī no “power metal”, Rietumu kritiķi “Strong” skanējumā saklausījuši arī kaut ko no “In Flames” (tam varētu piekrist) un pat “Dimmu Borgir” (nu, nu…). Katrā ziņā nav liels pārsteigums, ka prestižais “Metal Hammer” šim albuma iešķiebis pat četras zvaigznes. Notestēšanai iesākumā varētu ieteikt tituldziesmu “Strong” (tā albumā izlikta ar ceturto numuru), bet pēc tam var ķerties klāt arī tādiem gabaliem kā “Sad Lullaby”, “Fantastic Fanatic” un “Catcher Of My Dream”. Un citiem arī.

PRET. Anete Olzona varētu pieteikties uzdziedāt “ABBA” rindās, ko viņa mokās metālmūzikā… Kad viņai dziedāšanā talkā nāk arī ģitārists Magnuss Karlsons (manīts arī grupā “Primal Fear”), tad tas viss izklausās gana metāliski, bet citādi pārlieku “tīri”. Taču galvenais - virkne dziesmu nudien ir garlaicīgas un neko neizsakošas.

Svarīgākais