RECENZIJA: Pink Fluids “A Quick One Before The Mantis Gets You”

 
©Publicitātes foto

Pašmāju rokgrupa ar uzreiz intriģējošo nosaukumu “Pink Fluids” izdevusi debijas albumu ar 11 dziesmām, kas tapušas no 2018. gada līdz 2021. gadam.

“Pink Fluids” sastāvā ir Edgars Sondors no grupas “Krāsa” un Jānis Kalvāns no “Nova Koma”, kas pirms trīs gadiem nolēma izveidot projektu, “kuru izmantot kā dziesmu rakstīšanas nometni - neviena ideja netiktu noraidīta, neviens žanrs nebūtu svēts.”

Līdz ar to arī projekta nosaukuma izvēle arī jāsaprot kā ne visai nopietnās mūziķu attieksmes atspoguļojums. “Lai gan sākotnējā ideja bija nekad nepublicēt šajās sesijās radušās idejas, pašiem par pārsteigumu šīs dziesmas guva atzinību no grupas biedriem un draugiem, tāpēc tika nolemts ierakstīt un izdot pilna garuma albumu.”

Ierakstam epizodiski vēl pieaicināti arī Roberts Kočots (“Nova Koma”), Mārtiņš Vilnītis (“Nova Koma”), Jānis Steķis (“Nova Koma”, “Tavs Puisis”), Kaspars Greizis (“Trigger Happy”), Līva Komarovska (“Wondermakers”), Didzis Upens (“Velns Viņu Zin”), Alise Golovacka (“Nova Koma”), Kristiāns Laizāns (“Be Reet”, “Tavs Puisis”) un Kristaps Baķis (“Oghre”). Darbs pie albuma ieildzis, atkārtotas dziesmu pārrakstīšanas dēļ. “Šī procesa laikā abi mūziķi izdomāja jaunu ap dievlūdzēju kukaiņiem balstītu reliģiju un saprata, ka ieraksts patiesībā ļoti labi funkcionē kā konceptalbums par šo absurdo ideju. Kas tieši ir šis koncepts, grupa atsakās izpaust, atstājot šādus jautājumus klausītāju ziņā, tikai pieminot, ka Didža Upena veidotais vizuālais noformējums varētu kalpot kā pavediens” - lūk, šāds vēstījums, tieciet nu gudri…

PAR. Kaut kas no garāžnieciska roka, kaut kas no 70. gadu roka, kaut kas no “Radiohead”, kaut kas no “Coldplay”, kaut kas no “ELP”, kaut kas no vēl sazin kā un kaut kas no absolūti un pilnīgi visa kā, bet kopumā tas viss ir interesanti, ja ne vairāk. Labākās dziesmas - veiksmīgās “Bad Fire” un “The Doctor Will See You” (te, protams, liela loma ir tekstam), tipiskā “The Doors” manierē ieturētā “GiantFalls”, britpopu atgādinošā “Drug Song For John”, arī grandžīgā “Kaanu Reeves” un progresīvā “Salty Beaches”. Visa diska garumā uzteicamas soloģitāras partijas, uzslavas arī par CD vāciņa vizuāli pievilcīgo noformējumu.

PRET. Ja iesākumā speciāli piesaka, ka “sākotnējā ideja bija nekad nepublicēt šajās sesijās radušās idejas”, turklāt projekts radies “kā dziesmu rakstīšanas nometne, kurā neviena ideja netiktu noraidīta, neviens žanrs nebūtu svēts”, kritikas gadījumā uzreiz var attaisnoties, ka mēs taču brīdinājām neuztvert mūs nopietni, ko “piesējāties”?! Ar to iebildumus pret stilistisko sadrumstalotību un efektīgu gabalu trūkumu nākas atcelt, taču vokālu vienalga vajadzētu sakārtot, kaut arī tā būtu tikai dziesmu rakstīšanas nometne.