RECENZIJA: Diana Pirags & Le Petit Paris Band “Let It Snow!”

 
©Publicitātes foto

Tuvojoties gada nogalei (dažkārt liekas, ka jau pēc Jāņiem…), nekur vairs nesprukt no Ziemassvētku melodijām, kas skanēs lielveikalos, tirdziņos, radiostacijās, pa TV un droši vien arī atverot ledusskapi mājās.

Līdz ar to atliek vien samierināties ar šiem “džinglbelliem” kā dabas parādību vai stihiju, nepieciešamības gadījumā izvēloties no varen plašā Ziemassvētku dziesmiņu klāsta kaut ko atšķirīgāku, netradicionālāku un uz nerviem tik ļoti nekrītošu. Lūk, pašmāju spēcīgās džeza izpildītājas Diānas Pīrāgs un ansambļa “Le Petite Paris” (tulkojumā - Mazā Parīze, kā bieži vien tiek dēvēta Rīga) veikums, kas visnotaļ varētu uz to pretendēt.

Šajā albumā iekļautas pazīstamākās Ziemassvētku dziesmas citādākās aranžijās - “The Christmas Song” un “Let It Snow” (šīs melodijas datētas ar 1945. gadu), “Santa Claus Is Coming To Town” (1935), “White Christmas” (1942), “Blue Christmas” (1948) un citas, tostarp arī slavenās “Silent Night” (tās pirmsākumi, kā izrādās, meklējami jau 1818. gadā!) un “Jingle Bells” (1857). Jāpiemin arī Leonīda Bekmana un Raisas Kudašovas 1906. gadā radītā “V ļesu roģilasj joločka” (jeb “Reiz mežā dzima eglīte”) oriģinālajā valodā, ko spilgtāk atcerēsies padomju laikos dzimušie. Kopumā desmit kompozīcijas.

Albums pieejams digitāli, tas iznācis “Sonar Music” paspārnē. Ierakstīts “Sound Division Studio” Ivara Ozola aizgādā, to miksējis un māsterējis Vjačeslavs Mitrohins, bet producējusi pati Diāna Pīrāgs tandēmā ar Lauri Amantovu. Noteikti jānosauc arī “Le Petite Paris” sastāvs, kas ir vērā ņemams: Marko Ojala (akordeons), Lauris Amantovs (trombons), Raivo Ozols (kontrabass), Vladimirs Zinčenko (klavieres) un Raimonds Kalniņš (sitamie instrumenti, perkusijas).

PAR. Pazīstamākās melodijas, par laimi, nenozīmē arī pašas apnikušākās - piemēram, albumu ievadošā Roberta Velsa “The Christmas Song”, it īpaši šajā aranžijā, nav nemaz tik atpazīstama, un tas pats sakāms par vēl vairākiem skaņdarbiem. Džeziskās aranžijas ir lielākais albuma trumpis, jo piešķir pavisam citu nokrāsu pat tik zināmiem gabaliem kā “Let It Snow” (atpazīstama gandrīz tikai pēc piedziedājuma vārdiem) un “Silent Night” (klusinātā un lēnīgā “Klusa nakts, svēta nakts” pārvērtusies par draisku gabalu džeziskos svinga toņos). Ja kādam Ziemassvētki saistās nevis ar baznīcu, svecītēm un klusinātu sēdēšanu ģimenes lokā, bet jautrībām un pikošanos svaigi sasniguša sniega kalnos, slidotavām un karstvīnu tirgus plačos, tad šo noskaņu labi stiprinās “Santa Claus Is Coming To Town”. Pianists Zinčenko darbojas teicami visa albuma garumā, izcils ir arī Amantovs (dziesmās “Let It Snow” un “Silent Night” izskan īpašas viņa meistarības paraugstundas), pamanāms ir Ojala, bet pāri visam, protams, ir lieliskā Diāna ar savu superīgo balsi. Šo nevarētu saukt par tipisku Ziemassvētku albumu, bet gan drīzāk par Ziemassvētku noskaņās ieturētu darbu. Un tas priecē.

PRET. Ar akordeona skaņām šajā albumā derēja apieties mazliet uzmanīgāk, jo lielās devās šis instruments džezu draud pārvērst teju par šlāgeri, kā to var pārliecināties, piemēram, skaņdarbā “Blue Christmas”. Par albuma noslēdzošo daļu vispār ir jautājumi - ja “Feliz Navidad” vēl varētu ieskaitīt, tad “V ļesu roģilasj joločka” pilnīgi sit ārā korķus, to pieņems tikai krievvalodīgi auditorija, bet pārējiem tā varētu nošķebināt kā lingvistisks svešķermenis. Arī no “Jingle Bells” aranžijas tika gaidīts vairāk - šobrīd tā ir gandrīz šīs dziesmas standarta versija, kas bagātināta ar Amantova trombona un Kalniņa bungu solopartijām.