Sestdiena, 20.aprīlis

redeem Mirta, Ziedīte

arrow_right_alt Izklaide \ Mūzika

RECENZIJA: Idles “Crawler”

© Publicitātes foto

Panciski roķīgā angļu grupa “Idles” šogad tika pie goda uzstāties leģendārā Glastonberijas festivāla tiešsaistes festivālā, un tas nav nekas pārsteidzošs, jo pērn septembrī izdotais “Ultra Mono” kļuva par Britu salu Nr.1 – pirmo grupas vēsturē.

“Crawler” ir grupas ceturtais studijas albums. Kopumā albumā iekļautas 14 dziesmas, kas pandēmijas laikā ierakstītas “Real World” studijā Bātā, Velsā, un kuru producenti ir Kenijs Bīts un “Idles” ģitārists Marks Bouens. Raugoties no topu viedokļa, bristoliešu jaunais veikums ir bijis mazāk veiksmīgs nekā tā priekštecis (sestā vieta Apvienotajā Karalistē), taču kritiķu atsauksmes par to ir visai labas (84 punkti no 100 “Metacritic” rangā).

“Idles” daiļrades pārzinātāji norāda, ka grupa mainījusi pieeju gan muzikālajai stilistikai, gan dziesmās skarto tēmu izvēles principiem - ierastajam pankrokam un hārdkoram pievienoti “noise rock” un pat hiphopa elementi, savukārt tekstos vairāk skartas personīga rakstura problēmas, nevis tikai izkliegti politiski lozungi un skaļi paziņojumi. Ar neapbruņotu ausi gan šādas pārmaiņas nav tik jūtamas, bet vispār - laiks rādīs, vai šādi eksperimenti bijis pareizais ceļš.

PAR. Jau iepriekšējais albums brīžiem lika pasapņot, ka tā droši vien varētu izklausīties “Sex Pistols”, ja viņi būtu radušies 21. gadsimta 20. gados. Eksperimenti ar skanējumu izklausās riskanti - šajā albumā ir vairāk postpanka un elektronikas, vieglākas aranžijas, bet vokālists Džo Talbots pat mēģina dziedāt, - tomēr kopumā tiek sasniegts labs rezultāts. “The Wheel” - eleganti “netīrs” gabals, absolūts “pofigisms” dziesmā “The New Sensation”, pulsējošas enerģijas pārpilnais “Crawl!”, kā arī citi huligāniskie gabali atgriež patīkamajās atmiņās, kad pankroks vēl bija īsts pankroks. Lai gan Marks Bouens savu ģitārista darbiņu arī pieprot, šajā albumā no individuālās meistarības viedokļa vairāk izcēlies basģitārists Adams Devonšīrs.

PRET. “Noizīgais” skanējums brīžiem sakrīt uz nerviem. Ko viņi gribējuši teikt ar tādām dziesmām kā “The Beachland Ballroom” vai “Progress”? Kopumā gan lielu iebildumu pret šo albumu nav, “Idles” kā “Idles”.