RECENZIJA: The Darkness “Motorheart”

 
©Publicitātes foto

Ik pa laikam prātā iezagusies doma – nez, ko šobrīd dara brāļu Džastina (balss, ģitāra) un Dena (ģitāra, bekvokāls) Houkinsu izlolotā britu supergrupa “The Darkness”, kura šī gadsimta sākumā ar savu skatuvisko tēlu un 80. gadiem raksturīgo glemmetālu uz pasaules mūzikas skatuves radīja kaut ko līdzīgu sprādzienam, atsaucot atmiņā pat kaut ko no “Queen” laikos piedzīvotā.

“The Darkness” 2003. gadā izdotais debijas albums “Permission To Land” ar tādām dziesmām kā “I Believe In A Thing Called Love”, “Growing On Me”, “Get Your Hands Off My Woman” un “Love Is Only A Feeling”, kā arī nākamais disks “One Way Ticket To Hell… And Back” lika pareģot šai komandai spožu nākotni, taču… Džastinam Houkinsam radās problēmas ar reibinošajām vielām un dzērieniem, arī pārējie neuzturēja pārbaudi ar naudu un slavu, un 2006. gadā grupa pajuka.

“The Darkness” atjaunojās 2011. gadā un vēl pēc gada izdeva albumu “Hot Cakes”. Starp citu, 2012. gadā Houkinsu brigāde paviesojās ar koncertu arī Mežaparka Lielajā estrādē, kad iesildīja pašu Lady Gaga. Kopš savas reanimēšanās “The Darkness” izdevuši četrus studijas albumus, un katrs no tiem slīdējis aizvien zemāk prestižāko valstu topos. Piemēram, 2019. gadā klajā nākušo “Easter Is Cancelled” jau ir pat lieki meklēt Amerikas topā, arī tā priekšteči “Last Of Our Kind” (2015) un “Pinewood Smile” (2017) nav tikuši Top 100, tomēr dzimtenē “The Darkness” produkcija joprojām rēgojas Top 10 tuvumā. Nu klajā nācis grupas septītais studijas albums, kurš dzimtās Apvienotās Karalistes topā debitēja 11. vietā - no šī viedokļa viss kārtībā.

PAR. Brīžiem “The Darkness” joprojām spēj bliezt kā 21. gadsimta pirmajā desmitgadē - pirmām kārtām tas attiecas uz albumu ievadošajām dziesmām “Welcome Tae Glasgae” un it īpaši “It’s Love, Jim”, varbūt vēl kādu. “Dzīvajā” brāļi Houkinsi droši joprojām spētu radīt interesi. It īpaši tad, ja uzspēlētu arī vecos hitus.

PRET. Pietiek paklausīties tikai pirmos divus albuma gabalus, kuri šajā garadarbā turklāt ir paši veiksmīgākie, lai vairs nenāktos uzdot liekus jautājumus, kāpēc par “The Darkness” pēdējā laikā nekas nav dzirdams - pat tādas 80. gadu glemmetāla grupas kā “Poison” un “Ratt” spētu radīt lielāku interesi, par “Kiss”, “Twisted Sister” un “Motley Crue” nemaz nerunājot. Eu, veči, beidziet māžoties, laiks pievērsties kaut kam citam…