RECENZIJA: Lana del Rey “Blue Banisters”

 
©Publicitātes foto

Lai gan šķita, ka Lanas del Rejas (īstajā vārdā Elizabete Vūlridža Grānta) komerciālo panākumu straumei drīz vajadzētu sākt apsīkt, dziedātājas jaunā albuma panākumi šo pieļāvumu sagāž kā vilka nopūsto divu bezrūpīgo sivēnu celtās mājiņas: “Blue Banister” savā iznākšanas nedēļā Britu salās sabija otrajā vietā, piekāpjoties tikai vecmeistaram Eltonam Džonam, toties apsteidzot “Duran Duran” un pat “Biffy Clyro” jaunos darbus.

Turklāt klausītāji diez vai varētu būt pēc Lanas jau sailgojušies, jo viņas iepriekšējais albums “Chemtrails Over The Country Club” tika izdots vēl šā gada martā.

Atskaitot dziedātājas debijas albumu, pārējie septiņi Lanas darbi bijuši Apvienotās Karalistes Top 3, kas, ņemot vērā mūziķes visai nekomerciālo skaņu mākslu, ir vērā ņemams sasniegums. Jāatgādina, ka šī drīmpopa dziedātāja plašākai auditorijai atzīmējās jau ar savu 2010. gadā izdoto debijas albumu un tā hitu „Video Games”, bet vēl lielāku atsaucību iemantoja viņas otrais albums „Born To Die” (2012) ar tādiem hitiem kā „Blue Jeans”, „Born To Die”, „Summertime Sadness” un „National Anthem”. Pats veiksmīgākais Lanas del Rejas albums līdz šim bija “Lust For Life” (2017) ar tā tituldziesmu, kas ierakstīta kopā ar The Weeknd, - tas sabija topu pirmajās vietās abpus Atlantijas okeānam.

PAR. Jāpiekrīt izdevumu “NME” un “Rolling Stone” ekspertiem, kuri šo albumu apbalvojuši ar četrām zvaigznēm no piecām - nevainojams darbs klusinātās noskaņās, kurā no katras Lanas Del Rejas izdziedātās zilbes izskan pārliecība. Apskatniekam aizķērās dziesma “Text Book”, noteikti daudziem patiks skaistā “Arcadia”, par singlu izvirzīta “Blue Banisters” - te var atrast daudz labu un krāšņu gabalu, kuros gremdēties tumšos un apcerīgos vakaros.

PRET. Noklausoties šo albumu, apskatnieks momentā ķērās pie paša arhīviem, lai saprastu, vai atmiņā iesakņojušais vērtējums “tas gan bija kaut kas!”, kurš smadzeņu puslodēs dzīvojis kopš albuma “Norman Fucking Rockwell!” (2019) klajā nākšanas, nav nosapņots. Nē, izrādās, ka nav gan. Taču “Blue Banister” sakarā absolūti nekā no toreiz paustās sajūsmas negribētos citēt - miegains albums, kura klausīšanās stundas garumā kļūst par tikpat apnicīgu nodarbi kā Latvijas futbola čempionāta spēļu vērošana.