Latvijai par godu Normunds Rutulis publicē lirisku balādi

Atgriešanās pie pirmsākuma – dzīvais, akustiskais izpildījums, bez daudzu instrumentu piesaistes un sarežģīta aranžējuma, tīrā klavieru un balss skanējumā - tāda ir dziesma “Zemes spēka vārdi”, ar ko tā lepojas dziedātājs Normunds Rutulis.

Dziesma “Zemes spēka vārdi” ir Māra Ozola un Normunda Rutuļa kopdarbs. “Zemes spēka vārdi atnāca īstajā laikā un vietā, kopā ar pareizajiem cilvēkiem, turklāt bez steigas,” par dziesmu stāsta Normunds Rutulis. “Kad zvaigznes sastājas vēlamajā pozīcijā, un tuvu, lai gan atšķirīgu, ļaužu talants savienojas vienā, top šāds rezultāts. Lai gan bieži savus ierakstus producēju instrumentāli un harmoniski bagātus, šoreiz gājām pretējā virzienā. Tas ir riskantāk, taču esmu gandarīts par paveikto un laimīgs, ka varu veltīt savai Dzimtenei vēl vienu dziedājumu.”

Dziesmas teksta autore ir Anita Rezevska. “Zemes spēka vārdu dzejas rindas tapa saulainā rudens dienā, nesteidzīgi pastaigājoties Pārdaugavas parkos,” viņa atminas. “Pēdējā laikā es bieži aizdomājos, cik mēs Latvijā esam svētīti, dzīvojot tik krāšņas dabas klātesamībā. Manuprāt, paaudžu paaudzēs tieši daba ir Latvijas zemes un valsts simbols. Daba katram Latvijas iedzīvotājam ir neatņemams atpūtas, iedvesmas, enerģijas atgūšanas un - jā, arī dziedināšanās avots. Mārim dzejoli aizsūtīju kā rudens sveicienu ar tās dienas pastaigas fotogrāfijām. Biju pārsteigta, cik ātri un trāpīgi, nolasot mierpilnās pastaigas noskaņu pantos un pievienojot himnisku krāšņumu piedziedājumā, tas izteiksmīgā klavieru pavadījumā un melodijā pārtapa dziesmā. Es domāju, ka tieši atgriešanās pie dzīvā, akustiskā izpildījuma ir tā, kas uzrunā visspēcīgāk. Un, protams, tā ir iespēja klausītājiem niansēti un pavisam tuvu dzirdēt, manuprāt, vienu no skaistākajām balsīm Latvijas mūzikā - Normundu Rutuli.”

Māris Ozols: “Šoreiz kopīgās sadarbības stāsts iesākās, pateicoties Anitas lieliskajam dzejolim. Tas man uzbūra skaistu dabas ainavu, gluži kā gleznu, kurā skatoties var sasmaržot “rudens lapu rūgto smaržu”, kā arī atgādināja lielisku dzīves gudrību - dziedē, veldzē daba, dāsni neprasot nekā! Man tas patika. Lasot dzejas rindas vēl un vēl, tās sāka skanēt pašas, un melodija izveidojās visai ātri. Nešaubīgi, ka uzrunāju savu draugu, lieliskās balss īpašnieku Normundu, lai tieši viņš iedziedātu šo dziesmu. Lai arī sākotnēji bija iecerēts, ka dziesma tiks ieskaņota ar klavieru pavadījumu un izmantojot vēl pāris akustiskus instrumentus, tomēr kopīgi ar Normundu nolēmām, ka tieši šādā izpildījumā - balss un klavieres, dziesma skanēs vislabāk.”