RECENZIJA: Mortons “Mortons”

Radio NABA raidījums „Bitīt matos” ik pa laikam ceļ gaismā kādu interesantu neatkarīgās mūzikas grupu, kas nepelnīti nav guvusi tai pienākošos uzmanību.

Tā oktobra beigās pie raidījuma vadītājiem Dambja un Blicsona viesojās grupa “Mortons”, kura šogad izdevusi šāda pat nosaukuma albumu. Uz pašmāju mūzikas skatuves tā aktīvi sāka rosīties pirms pāris gadiem, lai gan vispār pastāv jau senāk. “Mortonu” veido Raitis Viļumovs, Oskars Upenieks, Aleksis Zariņš un Matīss Uškāns, kuriem jau ir pieredze “underground”, populārās, tautas un pat akadēmiskās mūzikas lauciņos. ““Mortons” savā daiļradē atspoguļo cilvēka nepastāvīgo dabu un neatkārtojamo ikdienu attiecības ar sevi un apkārtējo pasauli cauri laikmetiem. Grupa neiekļaujas žanru rāmjos un ved klausītājus ceļojumā cauri laikam un telpai. Atliek tikai ieklausīties,” aicina grupa.

Ja sīkāk par albumu, tad sākotnēji mērķis esot bijis iegrāmatot noteiktu dzīves posmu skaņu celiņos, taču “sanāca arī nospēlēt saujiņu koncertu un pie reizes nodot muzikālo ziņojumu vairākiem jauniegūtiem “Mortona” atbalstītājiem.” Albuma materiāls tapis ilgākā laika periodā, piemēram, dziesmas “Minstrels” demo ierakstīts 2015. gadā. Kompozīcijas ir tapušas Raita mājās, kuras pēc tam pārējie grupas biedri apvijuši un izdekorējuši ar savu neaizstājamo klātbūtni un partijām. Rezultātā studijā pie Ingus Baušķenieka ierakstītas astoņas dziesmas, albumu māsterējis Kaspars Putriņš.

PAR. Klausoties šo albumu, var just, ar kādu prieku, atraisītību un aizrautību mūziķi pie tā strādājuši (“strādāt” gan šajā gadījumā nav īsti piemērots darbības vārds). Ļoti interesanti, savdabīgi un nepieradināti. Labākie gabali šķiet “Kļūsti par savējo” un “Rīts”, kuri izceļas ar elegantām kulminācijām (ģitāras un bass arī ir līmenī), kā arī “Draugs”, kas ir enerģisks un sprigans postgrandžs.

PRET. Lai gan albums tiek iesākts ar dziesmu “Paradigma”, kas palaista arī Radio NABA ēterā, apskatnieka vērtējumā šī un vēl varbūt noslēdzošais gabals “Passing By” (kāpēc te kaut ko vajadzēja piepilināt arī angliski?) ir šī albuma viskuslākie skaņdarbi. Lielākā bēda “Mortonam” ir ar vokālu - to “pārvārīt” ir praktiski neiespējami.