RECENZIJA: Būū “Albūūms”

“Ar debijas albumu sevi piesaka uzlecošā Latvijas popzvaigzne Būū” – šādi tiks pieteikts dziedātājas Ilzes Fārtes jeb Būū akurāt pirms Lāčplēša dienas izdotais veikums ar astoņām dziesmām latviešu valodā (plus divi skiti). Protams, par to “uzlecošo Latvijas popzvaigzni” – tas ir pamatīgs pārspīlējums, kaut kā jau PR jāveido, - taču interesi šī dāma par sevi spēj radīt, tas ir nenoliedzami.

Apskatnieks viņu skatīja šā gada “Ezīšfestā”, kur Būū atstāja tiešām ļoti labu iespaidu - ar milzu patstāvību, pārliecību un nekaunību (labā nozīmē) apveltīta dziedātāja, kura teicami komunicē ar publiku. No Būū dziesmām radiostacijās jau diezgan labi aizgājušas “Siekala tek” un “Sāku no sākuma”, bet šobrīd to pēdās seko mūziķes jaunākais singls “Mazais pirkstiņš”.

Albumā jūtamas vairāku mūzikas stilu, tostarp popa, “reggaeton”, “r’n’b” un hiphopa iezīmes. Liels uzsvars likts uz Ilzes neparasto balss tembru un individuālo pieeju mūzikas un vārdu rakstīšanai, savukārt saturiski - uz vienlīdzību sabiedrībā un emocionālā intelekta attīstīšanu. ““Albūūms” ir emociju eksplozija: no bāra letes un reggaetona līdz pat afirmācijām un gospeļu dziedāšanu savam spoguļatēlam. Es šajās dziesmās ieliku pēdējo gadu pārdzīvojumus, galvenokārt to, kā es apzinos sevi šajā pasaulē, pieaugu un kļūstu par sievieti. Man dzīvē ir trūcis spēcīgu sieviešu- iedvesmotāju, tāpēc es “Albūūmā” gribu būt trakā, taču viedā lielā māsa, kuru pati vienmēr esmu gribējusi.” Līdzās galvenajam albuma mūzikas producentam Armandam Varslavānam, arī pati Būū vairākās dziesmās debitējusi kā mūzikas producente.

PAR. Būū trāpījusi šobrīd pašmāju mūzikā diezgan brīvā nišā, ko varētu saukt par “latviešu-amerikāņu popu”, proti, uz “r’n’b” un hiphopa bāzēts pops, kas ir ļoti pieprasīts Atlantijas okeāna otrā pusē. Ar Būū dziesmām ir interesanti: pirmajā reizē tās noklausoties, liekas, ka nekas stulbāks nav dzirdēts, taču, ieklausoties uzmanīgāk, saproti - hei, kaut kas tajā visā ir! Tā bija ar “siekalu”, tā bija ar “Sāku no sākuma”, tā šobrīd ir ar “mazo pirkstiņu” - pēdējās divas no minētajām ir dziesmas, kas var neaicinātas “ielipt” galvā teju uz visu dienu. Albuma pirmatklājējiem tā pilnīgi noteikti būs arī ar “Sievieti Dievieti” un varbūt arī “Varavīksni”. Balss tembrs, protams, arī ir trumpis - Ilze mazliet atgādina Agnesi Rakovsku (Roznieci). Noteikti jāuzteic arī simpātiskais albuma noformējums, kas ir Viktorijas Grappas un fotogrāfa Riharda Sniega nopelns. Rezumējot un atkārtojoties - kaut kas tajā visā ir.

PRET. “Dzīvajā” Būū tomēr ir nenoliedzami interesantāka, bet grūti prognozēt, kā viņa iedzīvosies uz visai standartizētās latvju popmūzikas skatuves, un kā viņas “reggaeton” uzņems Latvijas publika. Starp citu, par gospeļiem gan viņai vajadzētu aizmirst - šajā stilā ieturētā dziesma “Komplimentu piruetes” ir vienīgā, ko no šī garadarba gribētos svītrot uz neatgriešanos.