RECENZIJA: Biffy Clyro “The Myth Of The Happily Ever After”
Skotu alternatīvā roka trio “Biffy Clyro” Apvienotās Karalistes aktuālāko rokgrupu sarakstā ir jau gandrīz piecpadsmit gadus – kopš 2007. gadā izdotā albuma “Puzzle”.
Pašlaik skotu trijotnes kontā ir jau deviņi studijas ripuļi, no kuriem pēdējie pieci bijuši Britu salu Top 3. Jaunais albums gan tik augstu nav ticis, tas ir - ak, šausmas! - “tikai” ceturtais. Taču tas ne par ko neliecina, tikai par spēcīgu konkurenci dotajā brīdī (Eltons Džons, “Coldplay”, “Duran Duran”, Lana del Reja u.c.), jo Rietumu mūzikas kritiķi to ir cēluši vai debesīs - “The Myth Of The Happily Ever After” izpelnījies 93 punktus no simts “Metacritic” rangā! Jāatgādina, ka iepriekšējais Saimona Nīla (vokāls, ģitāra) un dvīņubrāļu Džeimsa (bass) un Bena (bungas) Džonstonu studijas albums “A Celebration Of Endings” tika izdots 2020. gada augustā, bet starp to un grupas septīto albumu “Ellipsis” (2016. gada jūnijā) vēl klajā nāca arī “MTV Unplugged” sērijas vajadzībām ierakstīts akustiskais koncerts Londonā (2018. gada maijā) un soundtreks “Balance, Not Symmetry” (2019. gada maijā). Čakli vīri! Pie mums šie čaklie vīri rosījušies 2017. gada jūnijā, kad Lucavsalā iesildīja pašu Deivu Grolu un “Foo Fighters”, bet 2013. gadā Lāčplēša dienā uzstājās koncertzālē “Palladium”.
PAR. Ļoti kvalitatīvi nostrādāts rokmūzikas darbs, niansēts un stilistiski pārdomāts, taču tajā pašā laikā radošo brīvību neierobežojošs un ar pozitīvi nihilistisku attieksmi. No enerģiskas rokmūzikas viedokļa labākie gabali - “A Hunger In Your Haunt” un “Errors In The History Of God”, taču izcelt gribētos arī “Separate Missions” ar zarnas drebinošo basu un teju vai episko “Holy Water”. Interesanta ir arī pati pēdējā albuma dziesma ar smieklīgo nosaukumu “Slurpy Slurpy Sleep Sleep” - tāds elektroniska prologa, industriāla iztirzājuma un roķīga epiloga brīnums.
PRET. Lai gan albumā ir tikai 11 dziesmas, kas kopskaitā ilgst 50 minūtes, klausīšanās procesa laikā tas paspēj kādas četras reizes līdz brošai pieriebties un tikpat reižu atkal iepatikties. Jau albumu ievadošā dziesma “DumDum” liekas šaubīga, un tas pats sakāms par vēl virkni gabalu, piemēram, “Haru Urara” un “Existed”. Ja iepriekšējos “Biffy Clyro” albumos vienmēr bija kāda dziesma, kuras dēļ grupai varēja piedot visas pārējās tajos satilpinātās nejaucības, tad šajā ripulī šāda atmiņā paliekoša grāvēja nav. Brīžiem “Biffy Clyro” skan kā “Foo Fighter” jaunākie brāļi, tikai skotiem katastrofāli pietrūkst Deiva Grola brigādi raksturojošās jaudas un enerģijas.