RECENZIJA: Ministry “Moral Hygiene”
Ar savu iepriekšējo studijas albumu “AmeriKKKant” industriālā roka giganti “Ministry” viesojās Rīgā, klubā “Melnā piektdiena” – pat neticami, ka tas notika tik salīdzinoši nesen, 2019. gada 15. jūlijā.
Toreiz Als Jorgensens & Co kā atvainojoties koncerta pirmajā daļā nospēlēja savu jaunāko programmu, pēc tam piesolot lielākos hitus - sak, ja vēlaties iziet ārā un uzsmēķēt vai iemalkot ko stiprāku, lūdzu, bet pēc kāda sestā septītā gabala esat atpakaļ! “Ministry” vīri gluži labi saprata, ko no viņiem vēlas dzirdēt klausītāji, un droši vien līdzīgi uzvestos arī tagad, kad iznācis viņu pēc skaita piecpadsmitais studijas albums. Nav arī iemesla gaidīt brīnumus, jo šajā gadsimtā “Ministry” Amerikā nav ticis pat Top 100 - ne ar vienu no šajā laika posmā izdotajiem astoņiem albumiem, tostarp arī “Moral Hygiene”. Apvienībai, kas izdevusi tādus superalbumus kā “The Land Of Rape And Honey” (1988) un “The Mind Is A Terrible Thing To Taste” (1989), kā arī no komerciālā viedokļa ļoti veiksmīgos “Psalm 69: The Way To Succeed And The Way To Suck Eggs” (1992) un “Filth Pig” (1996), tas godu nedara, taču Jorgensenam tas neinteresē - viņam sen nevienam nekas vairs nav jāpierāda. Jaunajā albumā kopumā ir desmit dziesmas, kuru ierakstā Jorgensenam piepalīdzējusi virkne viesmūziķu, tostarp leģendārais Džello Biafra (iedziedājis “Sabotage In Sex”), ģitārists Billijs Morisons (spēlē kopā ar Billiju Aidolu), no “Megadeth” padzītais basģitārists Deivs Elefsons un citi. “Dziesmās mēs skaram pašreizējā laikmeta problēmas, sākot no pandēmijas un klimatiskajām pārmaiņām līdz pat politikai. Turklāt nevis vienkārši politikai, bet, piemēram, pieaugošajām fašistiskajām tendencēm dažos pasaules reģionos. Bet muzikāli viss ir bez izmaiņām - parastā “Ministry” virzība pa ceļu, pa kuru mēs ejam jau 30 vai 40 gadus. Taču šoreiz, man liekas, ka ir izdevies. Mūsu diskogrāfijā ir albumi, kurus gribas noslēpt, bet ir tādi, par kuriem visi joprojām ir sajūsmā. Man šķiet, ka jaunais albums iekļaujas otrajā kategorijā,” prāto Als Jorgensens.
PAR. Šķiet, jaunais albums tiešām iekļaujas Jorgensena pieminētajā “otrajā kategorijā”, lai gan ar pāris tā noklausīšanās reizēm vien pie šāda secinājuma nenonākt. Bet pēc tam secība ir šāda: iesākumā ausīs aizķeras fantastiskā “Believe Me” (tā gan ir mazliet par iestieptu garumā), tad - Igija Popa “Search And Destroy” kaverversija, pēc tam - jaudīgā “Disinformation” (Morisons te iegriež ne pa jokam!), tad - agrīno “Ministry” garā ieturētā “Sabotage In Sex” (Biafras vokāls piedod patīkamu daudzkrāsainību), bet tad - “Good Trouble”. Interesanti, ka albumā šīs dziesmas sarindotās otrādā secībā, sākot no sestās līdz otrajai. Nu, bet pēc tam jau aiziet viss albums (vismaz septītais gabals “Broken System” noteikti). Rezumējot - šis garadarbs ir, kā minimums, labāks par tā priekšteci “AmeriKKKant”, tas nu ir pilnīgi droši.
PRET. Pirmais iespaids bieži vien ir pareizākais, bet pirmais iespaids par šo albumu ir tāds, ka to ierakstījuši dzīves un arī visa pārējā nogurdināti roka vīri, kuriem pašlaik vienīgā laimīgo mūža novakari traucējošā problēma ir stulba valdība - šoreiz tā, kas pie viņiem Amerikā. Nav brīnums, ka “Ministry” fani pret šo ierakstu izturas diezgan vēsi: ja “Moral Hygiene” uz planētas Zeme būtu palicis vienīgais CD, ko klausīties, tad to varētu darīt pat ar lielu patikšanu, taču - nē, tas nav vienīgais, ir arī labāki darbi, ar kuriem noslogot savas atskaņošanas ierīces.