Ģitārista un mūzikas autora Riharda Lībieša otrajā oriģinālmūzikas albumā iekļautas desmit instrumentālas kompozīcijas, kas idejiski līdzinās mūziķa 2015. gadā izdotajam “RL Elektronix”.
“Albumā iekļautā mūzika ir plaša, stilistiski vienota, bet ar atsevišķiem uzplaiksnījuma momentiem. Tā raksturo pēdējā gada notikumus un sajūtas - īpaši vientulību, nedrošību par nākotni un neskaidrību. Tajā pat laikā centāmies skaņdarbus veidot tā, lai tie sniedz klausītājiem uzlādējošu un iedvesmojošu emociju lādiņu, kas tomēr nav uzbāzīgs, bet ir jūtams un caurvij visas albuma kompozīcijas,” stāsta Rihards. Rakstot jaunos skaņdarbus, viņš iedvesmojies no postroka un filmu mūzikas, īpaši komponistu Tomasa Ņūmena, Oulavūra Arnaldsa un Tonija Andersona darbiem.
Sākotnēji šis bijis iecerēts kā solo albums, kurā izskanētu dažādas ģitāras tikai Riharda Lībieša izpildījumā, tomēr mūzika prasījusi lielāku plašumu un nokrāsas, tādēļ vairākos skaņdarbos bungas iespēlējis un dažādus skaņas efektus radījis bundzinieks Toms Kagainis. Ierakstu bagātinājuši arī citi viesmākslinieki - Erna Daugaviete (čells), Olga Bučinska (vijole), Ieva Rūtentāle (flauta), Matīss Repsis (klavieres) un Beāte Zviedre (balss). Albums ierakstīts studijā “No Fuss Audio” Tukumā, kā arī “AMFO Music” studijā Rīgā. “Albumam dots nosaukums “Līnijas un miniatūras”, jo tās ir visapkārt un caurvij mūsu dzīves un ikdienu. Līnijas ir gan skaidri redzamas, piemēram, nošu līnijas, elektrības vadi un citas, gan tikai nojaušamas, atklājoties lēnām un pakāpeniski kā, piemēram, cilvēka dzīves ceļš. Katrs skaņdarbs arī ir kā maza miniatūra - piedzīvojums ar stāstu, ko klausītājs var dažās minūtēs sajust, iepazīt un izbaudīt. Līniju un miniatūru tematika dažādos veidos parādās arī vairāku albumā iekļauto skaņdarbu nosaukumos, piemēram, “Caurvīt paralēles”, “Pārmijas”, “Sirds līnija”, “Čukstu miniatūra” un citos.”
Par Rihardu Lībieti. Viņš ir mūziķis un mūzikas autors, kurš regulāri uzstājas un sadarbojas ar dažādiem latviešu māksliniekiem un grupām, kā arī ir kvinteta “Rihards Lībietis Orchestra” izveidotājs, izpildītās mūzikas autors, kā arī producents un izdevējs visiem grupas albumiem. Rihards komponē mūziku arī teātra izrādēm, laikmetīgās dejas uzvedumiem, kā arī īsfilmām un citiem notikumiem, tostarp festivālam “Liepājas Mākslas forums” radītajām horeogrāfes un režisores Kristīnes Brīniņas izrādēm “Izdzīvot bērnus” (2021) un izrādei-pastaigai “Upe” (2020), kas iekļauta Liepājas teātra repertuārā, arī “Bannija Manro nāve” (2017) un “Izraidītie” (2014) Dailes teātrī u.c.
PAR. Savulaik latvju ģitāristu tronī valdīja Aivars Hermanis, Harijs Zariņš un Ainars Virga, vēlāk nāca Mārča Auziņa un Kaspara Zemīša paaudze, bet nu klāt ir nākamie, no kuriem kā spilgtākie pārstāvji uzreiz nāk prātā Gints Smukais un Rihards Lībietis. “Līnijas un miniatūras” ir neuzbāzīgs Riharda meistarības apliecinājums, ko var viegli tvert arī ģitārmeistarībā neskolota auss. Paši elegantākie skaņdarbi šķiet kopā ar Matīsu Repsi iespēlētais “Atraisījies pavediens” un albumu ievadošais “Šķelšanās”, kā arī “Caurvīt paralēles”. Vēl jāpiemin, ka Riharda mūzikai ļoti labi piestāv Ernas Daugavietes čells - vismaz skaņdarbos “Dzīvības musturs” un “Robežšķautne”. Ja Riharda mērķis bijis, pēc paša teiktā, “skaņdarbus veidot tā, lai tie sniedz klausītājiem uzlādējošu un iedvesmojošu emociju lādiņu”, tad šis mērķis ir sasniegts.
PRET. “Čukstu miniatūra” ar Beātes Zviedres piedalīšanos gan nenolasās - vajadzēja ieturēt instrumentālo līniju līdz galam.
