RECENZIJA: KK’s Priest “Sermons Of The Sinner”
Savulaik prestižos rokmūzikas izdevumos par vienu no pašiem izcilākajiem ģitāristu tandēmiem “hard & heavy” pasaulē tika dēvēti britu grupas “Judas Priest” vīri Kenets Kīts (jeb Kei Kei) Daunings un Glens Tiptons, un tas nebūt nebija pārspīlējums – šie vīri “grieza” tā, ka, viņus klausoties, obligāti vajadzēja atminēties elpot...
Tiptons veselības problēmu dēļ koncertos jau vairākus gadus nespēlē, lai gan studijā Roba Halforda brigādei joprojām piepalīdz, savukārt Daunings šo brigādi pameta jau pirms desmit gadiem. Atgriezties paša (kopā ar basģitāristu Aienu Hilu) 1970. gadā izveidotā “Judas Priest” rindās Kei Kei pat negrasījās, lai gan 2019. gadā Vulverhemtonā zem “KK’s Priest” karoga kopā ar vēl diviem bijušajiem “Judas Priest” dalībniekiem, vokālistu Tims Ouenu jeb Riperu un bundzinieku Lesu Binksu (viņš deva savu artavu albumos “Stained Class” un “Killing Machine”), kā arī “Megadeth” basģitāristu Deividu Elefsonu un “Hostile” ģitāristu Ei Džī Milsu nospēlēja veselu “setu” ar “Judas Priest” dziesmām. Laikam jau iepatikās, jo Daunings nolēma turpināt, tikai štata basģitārista lomā grupā iekļāvās Tonijs Ņūtons, un “Judas Priest” zelta klasikas vietā tika nolemts spēlēt oriģinālmateriālu. Pašlaik Binksa vietā spēlē Šons Elgs no “Cage”, bet diez vai Dauninga un “KK’s Priest” pielūdzēji šīs izmaiņas īpaši pamanīs.
PAR. “Judas Priest” fani šo albumu godam novērtēs, jo Daunings nav mēģinājis no jauna izgudrot velosipēdu, bet vienkārši minis savas iepriekšējās grupas jau iebrauktajās pēdās. Lielākais pluss ir tāds, ka Halfords vairs nespēj nodziedāt “kā Halfords”, bet Ripers var, turklāt mērogā viens pret vienu. Un Daunings joprojām var nospēlēt kā Daunings. Lai gan Rietumu mūzikas kritiķi “Sermons Of The Sinner” pielīdzina “prīstu” klasiskajiem albumiem “Sad Wings Of Destiny”, “Sin After Sin” un “Stained Class”, apskatniekam tuvākās asociācijas radās ar “Painkiller”.
PRET. Albuma lielākais pluss vienlaicīgi ir arī tā lielākais mīnuss - šī žanra piekritējiem tas nesagādās nekādus pārsteigumus, ja neskaita to, ka no tā nav aizceļama absolūti neviena (!) dziesma, neviena nepaliek prātā, viss rit “Judas Priest” gultnē. Ja Ke Kei Daunings ar šo nīkulīgo ripuli vēlējies atšķirt jaunu lappusi savā muzikālajā karjerā, tad vismaz pagaidām viņam tas nav uzdevies. Liela vilšanās, “Sermons Of The Sinner” nav pelnījis pat trijnieciņu piecu baļļu sistēmā. Starp citu, to apliecina arī fakts, ka tik ilgi gaidītais albums ar tik skaļiem vārdiem tā izpildītāju sarakstā nav ticis pat Apvienotās Karalistes Top 50.