Kārlis Kazāks apkopo velomūzikā piedzīvoto grāmatā, būs arī albums

“Satikāmies. Ceļš atvedis arī līdz šādam mirklim. Jocīgam mirklim. Runā, ka “Zvaigzne ABC” Rīgas grāmatnīcās jau esot. To gan es nevaru apgalvot. Tāpat kā to, ka viss grāmatā aprakstītais kādreiz būtu patiešām noticis,” – tā 1. oktobrī sociālajos tīklos par gaidāmo grāmatu “Sākums mūs atrod pats” vēstīja Kārlis Kazāks.

Šo pirmdien Latvijas Nacionālā teātra kafejnīcā Kārļa Kazāka grāmata par deviņās velomūzikas vasarās notikušo tika izlikta potenciālo lasītāju priekšā. Gandrīz uzrakstījās “klausītāju priekšā”, jo Kazāks tomēr vairāk zināms kā mūziķis, kurš var pretendēt uz dziesminieku nišu. Grāmatā “Sākums mūs atrod pats” apkopoti stāsti par viņa komandas muzikālajos velobraucienos piedzīvoto, taču prasītos apkopot arī pašu tajos skanējušo mūziku. Kārlis stāstīja, ka to tiešām mēģināts ierakstīt, taču studijā, un rezultāts viņu neesot apmierinājis. Tāpēc prātots kaut kad savākties daudz nepiespiestākā atmosfērā un to ierakstīt “dzīvajā”, kas būtībā precīzāk atbilstu arī tās izpildīšanas autentiskajai atmosfērai.

“Sākums mūs atrod pats… Tā tas tiešām ir, ja ļaujamies,” grāmatas ievadvārdos raksta Kārlis Kazāks. “Arī muzikālo velobraucienu jeb Velomūzikas stāsts aizsākās gluži nejaušās vakara sarunās. Vēlāk jau deviņās vasarās un desmit ceļojumos piedzīvotais prasījās tikt pastāstīts. Vārdos ieteikts, teju 5000 kilometru garais ceļš ir pastiepies garāks, nekā sākumā plānots. Tāda ir ceļa daba, un es tai ļaujos. “Sākums mūs atrod pats” ir mans stāsts par cilvēkiem, ceļu un Latvijas vietām. Tas ir arī mīlestības stāsts.”

Grāmatas atvēršanas svētkos lielāko stāstnieku smagumu uz sevi iznesa pats Kārlis ar aktieri Kasparu Zvīguli un jāatzīst - varbūt šis tandēms arī nav tik atraktīvs kā Ralfs Eilands un Kaspars Breidaks, taču tuvu tam gan. Jautro un piedzīvojumiem bagāto stāstu iespaidā roka pati no sevis ik pa brīdim šķīra vaļā grāmatu, lai uzmestu aci, kas vēl interesants tajā ir atrodams. Stāstu ir daudz, piedzīvojumu arī, jo šie desmit braucieni bijuši pa iztēli rosinošiem maršrutiem, piemēram, no Staburaga līdz Oleriem, no Zilupes līdz Krustpilij, no Sakstagala līdz Raunai, no Tukuma līdz Sārnatei, no Kolkas līdz Kazdangai, no Siguldas līdz Ērmaņmuižai utt. Protams, visur ceļā ir sastapti interesanti cilvēki ar saviem interesantajiem stāstiem, un, kā pasākumā jokoja Kazāks, ir jādzīvo Rīgā, lai netiktu pieminēts šajā grāmatā.

Par savu pamatkomandu bez Kaspara Zvīguļa dziesminieks vēl piesauca mūziķus Kasparu Tobi, Juri Kroiču un Maiju Ušču, taču katrā braucienā šī komanda apaugusi ar vēl citiem cilvēkiem, ar kuriem kopā bijis prieks gan uzspēlēt, gan vienkārši pavadīt laiku. Kā izteicās klātesošais aktieris Arturs Krūzkops, šie velobraucieni perfekti atbrīvo galvu no dažādām ar darbu saistītām domām: ja citkārt vajadzējis divas nedēļas, lai aprastu ar domu, ka ir taču sācies atvaļinājums, tad šo braucienu laikā jau nākamās dienas vakarā vienīgais, ar ko saistās domas, ir par to, kā uzbraukt augšā tajā stāvajā kalnā... Savukārt cilvēkiem, pie kuriem ciemojušies muzikālie velobraucēji, bijis Liels Notikums viņus uzņemt, dalīties savā viesmīlībā, uzklausīt un komunicēt - par to arī šajā grāmatā. Kā sākums un cilvēki viens otru atrod paši.