RECENZIJA: “Singapūras Satīns” “Stonks”
Latvju repa grupa “Singapūras Satīns” izdevusi trešo studijas albumu, kura klajā nākšana šo trešdien tika atzīmēta reperiem, influenceriem, blogeriem un arī mūzikas industrijas pārstāvjiem piepildītā Vecrīgas atpūtas un izklaides centrā “The Sinners Club LV”.
Par albumu runājot, paši grupas dalībnieki uzsver, ka “šis albums ir tapis ilgi un pārdomāti, skrupulozi noslīpēts un, iespējams, tieši tāpēc “Stonks” var pretendēt uz līdz šim labāko “Singapūras Satīna” albuma statusu.” Nez, vai kāda grupa visā plašajā pasaulē ir kādreiz atklāti pateikusi vai netīšām izmuldējusies, ka tās jaunais albums ir sanācis pilnīgs mēsls un iepriekšējais bija daudz labāks - labprāt paklausītos šādu darbu… “Šis ir visilgāk gatavotais “satīna” meistardarbs - gluži kā Samuraja zobens tas ir kalts rūpīgi un meistarīgi vairāku gadu garumā. Nav viegli apvienot mūsdienīgu skanējumu ar “satīna” agrīno filozofiju, taču, domāju, ka šajā albumā ikviens atradīs kaut ko atbilstošu savai prasīgajai gaumei,” jauno darbu raksturo grupas dalībnieks Edgars Bāliņš jeb Tambura Pesto. “Man ir tikai viens lūgums: neklausieties albumu, vienkārši uzslēdzot to fonā - nolieciet visu mazsvarīgo malā un veltiet tam stundu, citādi palaidīsiet garām daudzas labas “fiškas”!”
Albumā kopumā ir iekļautas 13 kompozīcijas, tajā skaitā arī pēc Straupē nofilmētā videoklipa viegli atpazīstamā dziesma “Toksisks”, par hitiem jau kļuvušās “Bambaleo” un “Blingi”, kā arī kopdarbs ar Samantu Tīnu dziesmā “Plāksteris”. Komentāros vairāki grupas daiļrades cienītāji gan jau ir izteikuši viedokli, ka “šis vairs nav vecais “satīns””, tomēr grupas dalībnieks un garīgais līderis Jānis Krīvēns jeb Salvadors daLean teic, ka satraukumam nav pamata: “Es domāju, ka šajā albumā priekš sevis kaut ko atradīs gan grupas “OG Day 1” fani, gan jaunpienācēji. Šī ir pirmā relīze, kur mēs rūpīgi atlasījām dziesmas, kas tiks iekļautas albumā, un varam visi vienbalsīgi stāvēt aiz jebkura no šiem gabaliem. Nav nevienas dziesmas, par kuru mēs pat mazliet šaubītos. […] Ir pagājuši gandrīz seši gadi kopš šo visu sākām, un mums visiem jau ir ap vai virs 30 gadiem. Mēs vairs nerakstām dziesmas par to, kā trešo dienu pēc kārtas tusējam “pritonā”, pārrijušies “kaļikus”. Mūsu vecumā vīrieši tā vairs nedara, mums ir citas problēmas, sāpes un aktualitātes. Būtu jocīgi, ja mēs nebūtu nobrieduši kopš mūsu sākuma materiāla un esmu ļoti, ļoti pateicīgs, ka mums dota tā iespēja nobriest kopā ar “Universal Music”.”
Šis tiešām ir pirmais pilnizmēra albums, kuru Latvijā izdod “Universal Music Group” - uz albuma prezentāciju bija ieradies pat “UMG” vadītājs Baltijā Petri Mannonens, - un mazliet pat dīvaini, ka šis gods iekritis tieši “singapūriešiem”. “Mums ir patiess prieks par šo sadarbību, kurā jau no pirmajiem singliem ir pierādījies, ka puiši ir spējīgi radīt kvalitatīvas un klausītāju vidē iecienītas dziesmas. Līdz ar to esam pārliecināti, ka arī jaunais grupas albums “Stonks” iekaros ne tikai klausītāju sirdis, bet arī topu virsotnes,” tā Petri Mannonens.
Mazliet no grupas CV. „Singapūras Satīns“ ir Latvijas pēdējā laika skaļākā un apspriestākā hiphopa grupa, kura debitēja 2015. gada izskaņā, kad savā „YouTube“ kanālā publicēja pirmo miksteipu „Singapūras Satīns Vol. 1“. Šis miksteips vienas nakts laikā guva atzinīgu klausītāju un arī kritiķu vērtējumu par unikālo izpildījumu, satīriskajām lirikām un Latvijā neraksturīgi laikmetīgo skanējumu. Līdz šim grupa ir izdevusi divus studijas albumus, trīs miksteipus un vairākus singlus. 2020. gadā „Singapūras Satīns“ sācis sadarbību ar mūzikas izdevniecību „Universal Music Group“.
PAR. Jāpiekrīt Bāliņam - šo albumu vismaz pirmās pāris reizes tiešām ieteicams noklausīties rūpīgāk, jo citādi var palaist garām tādu “fišku” kā, piemēram, eleganto dziesmu “Rokenrola dzīve” un tās superīgo tekstu. Vai arī kārtīgi neieklausīties melodiskajā un ārkārtīgi lipīgajā dziesmā “Ulala”, kuru, šķiet, mierīgi varētu piedāvāt arī vismaz Baltijas valstu tirgū - bez teksta saprašanas šajā gadījumā var arī iztikt. Pats labākais “satīnu” gabals gan joprojām šķiet “Toksisks”, bet tas droši vien tā liksies tikai tiem, kuriem kritusi uz nerviem “satīna” iepriekšējā daiļrade - kā šo rindu autoram. Taču arī īstenajiem un patiesajiem “SS” faniem nebūt nevajadzēs tagad meklēt citus pielūgsmes objektus, jo te ir gana daudz vecā, labā “satīna” - tas tiek demonstrēts jau albuma ievadošajā dziesmā “Heilo”, tas pats sakāms par “Kiss Kiss Bang Bang”, bet kronis visam ir “Joberis”, kuras ierakstā piedalījusies pat Anmary (jā, jā, tā pati - Linda, kas tagad Dinsberga!), un kuru klausoties “pareizie” sapratīs, ka Kristians Brekte patiesībā ir rātns kā svētdienas skolas audzēknis - šīs dziesmas nosaukums ir ļoti atbilstošs tās saturam. Taču rezumējot - jāatzīst, ka sākotnējais subjektīvais riebums pret “Singapūras Satīnu” ir dzēsts, šī ir izrādījusies visai klausāma grupa.
PRET. Ar “singapūriešu” dziesmu tekstiem lielākoties tomēr joprojām ir tā, ka, pārfrāzējot viņus pašus, - jūsu vecumā vīrieši tā vairs nedara, jums, Krīvēn, vajadzētu būt citām problēmām, sāpēm un aktualitātēm. Dīvaini sanācis ar dziesmu “Plāksteris”, kas ir ļoti labs gabals, taču ievietots šajā ripulī ar otro numuru, uzreiz pēc “Heilo”, tas izklausās pēc svešķermeņa. No muzikālā viedokļa piesieties varētu vēl pāris dziesmām.