Latviešu hārdroka grupas “I N D E” debijas minialbums ar piecām dziesmām.
Pat grūti pateikt, vai šo grupu var saukt par jauno - it kā tā dibināta tikai pagājušajā gadā, taču izveides iniciators bijis Modris Šterns, kurš jau 1978. gadā (!) bija manāms leģendārajā grupa “Līvi” (tolaik viņš nomainīja Ēriku Ķiģeli), kurā nospēlēja divus gadus, bet pēc tam “līvos” bija redzams arī teju vai grupas zelta sastāvā, no 1982. - 1985. gadam. Šterns mūzikā ir atgriezies pēc 35 gadu (!) pārtraukuma, apkārt pulcējot diezgan mazpazīstamus vārdus. Vokālists Norberts Sidorovs agrāk manīts grupā “Marlēna”, basģitārists Roberts Židelis spēlējis grupās “Gateris” un “Purple Negative”, bet bundzinieks Rihards Straume joprojām muzicē arī grupā “Nikotīņi”.
Līdz šim grupa publiski ir uzstājusies tikai vienu reizi - Pāvilostā, grupas “Līvi” Dziesmu svētku ietvaros, pirms tam sevi piesakot bez liekas kautrības: “Pats smagākais roks […]. Pusotrs gads mēģinājumu telpā un ierakstu studijā - nu beidzot smagā kaujas rokmašīna ir ceļā pie jums! Neviens to nevar apturēt. Mēs esam skaļi! Mēs esam atšķirīgi! Mēs varam melot un kliegt! Mēs esam “I N D E”!” Pēc albuma izdošanas izplatītais paziņojums izklausās mazliet piezemētāk un realitātei atbilstošāk: “Mēs jau no pašiem pirmsākumiem vienojāmies, ka “I N D E” nebūs nekāda pagrīdes grupa un tieksies uz kvalitāti un lielo skatuvi.” Albums ierakstīts pie producenta un grupas “Double Faced Eels” līdera Markas. Rakstot šo darbu, grupa sapratusi, ka prasās pēc vēl vienas ģitāras, tāpēc piesaistīts pavadošais ģitārists Elvis Ūdris, kas iepriekš muzicējis grupās “Gateris” un “Sv. Bērtuļa nakts”. Minialbums esot izdots sadarbībā ar “MicRec” - ja tā, tad šim darbam (un arī visai grupai) ir garantēta tālāka un skaļāka virzība.
PAR. Kārtīgs oriģināla un nesamākslota roka malks zem pašmāju roka debesīm, kurās pašlaik šurpu turpu šaudās indīroka, alternatīvā roka un sazin vēl kādu roka mikšļu pārstāvju bari. “Dzīvajā”, piepīpētā klubā vai zem klajas debess ar alus kausu rokā, ādas jakā un ar močiem fonā vai pilnā skaļumā pie automašīnas stūres - lūk, kā vislabāk iztēloties skanam šo “indi”! Šterns joprojām spēlē dievīgi, un te viņš to nekavējas arī spilgti nodemonstrēt. Labākie gabali - “Smago kravas automašīnu iznīcinātājs” un “Laika mašīna” (ja neieklausās tekstos).
PRET. Jau izlasot “indes” pieteikumu uz Ainara Virgas organizēto festivālu, radās aizdomas, ka šī blice būs tendēta uz pārspīlējumiem, un šīs aizdomas diemžēl apstiprināja tās videoklips dziesmai “Dziesma no sveša dieva” - 80. gadu sākumā primitīvais piegājiens “sex, drugs (šajā gadījumā “alcohol”), rock’n’roll” tiešām gāja cauri, bet šajos laikos tas liekas, maigi izsakoties, naivi. Protams, arī tekstos nevar gaidīt nekādus brīnumus no grupas, kuras mūziķi nav spējuši tai izdomāt pat kreatīvu nosaukumu. Un vēl - varēja jau nu piemeklēt arī gruntīgāku vokālistu, lai tas neskan tik “pāķīgi”.