RECENZIJA: Saldās sejas un draugi “12”

Katra no grupas “Saldās sejas” jaunajā albumā iekļautajām 12 dziesmām ir veltījums kādam no gada mēnešiem, katra tikusi jau publicēta katra mēneša pirmajā datumā, un gandrīz katras ierakstā piedalījušies arī kādi viesmākslinieki - Uldis Marhilevičs, Aija Andrejeva, grupa “Līvi”, Jānis Stībelis, Ivo Fomins, Igo, Antra Stafecka, Normunds Rutulis, Mārtiņš Kanters, Edvards Strazdiņš, Arnis Veisbārdis, grupa “Labvēlīgais tips”, Zigfrīds Muktupāvels, grupa “4-tie” un meiteņu vokālā grupa “Karameles” Agneses Čīčes vadībā. Albumu producējis Gints Stankevičs.

PAR. Par dziesmām - kāda labāka, kāda sliktāka, bet kopumā interesanti. Uz rokmūziku tendētiem klausītājiem, protams, ies pie sirds “Janvāris” ar Ainara Virgas eleganto ģitāru trumpī, vēl izcelt gribētos humorīgo “Maijā” (kopā ar Igo), lieliskās Antras Stafeckas kopā ar “seju” seju Jāni Narkevicu Jr. iedziedāto mazliet blūzīgo “Jūlijā”, kā arī Tomasa Kleina sakomponēto skaisto “Septembris”. Arī diezgan pamatīgās komandas (Aija Andrejeva, Ivo Fomins, Marhils u.c.) kopdziedāto “Novembris”, kas droši vien tiks uz nebēdu ekspluatēta Valsts svētku mēnesī.

PRET. Lielākais šī albuma mīnuss: tā kā katra dziesma jau tikusi publicēta konkrētajā mēnesī, tad nekādu jaunumu te, protams, nav - Guntars Račs nav joka pēc piedomājis klāt trīspadsmito mēnesi (tas būtu bijis diezgan interesants gājiens). Pēc mēnešiem te viss iet kopā ļoti labi un kalendārā secībā, taču pēc dziesmu stilistiskās ievirzes gan nu nekādi: roķīgajam “Janvārim” seko kopā ar vokālo grupu “4-tie” ieskandētais “Februāris”, bez piecām minūtēm šlāgeris “Mēs tikāmies martā”, draiski iesvilpotais “Aprīlis” utt. Albuma vāciņš uzreiz atsauc atmiņā “Bet Bet” kaseti “Laiks iet”, kas tika izdota tālajā 1997. gadā, tomēr pulkstenis ir citādāks, līdz ar to laikam nav iemesla vizuālajā jomā apsūdzēt Raču & Co ideju trūkumā. Tomēr mazliet prasītos gan…