RECENZIJA: Carcass “Torn Arteries”
Šogad ar jauniem albumiem pēc ilgāka pārtraukuma savus cienītājus priecējusi virkne ekstremālā metāla vecmeistaru, sākot no leģendārajiem “Cannibal Corpse” līdz “Asphyx”, “Pestilence” un “Unleashed”, turklāt arī pērn gāja līdzīgi - par sevi atgādināja arī tādi metālzauri kā “Napalm Death” un “Benediction”, “My Dying Bride” un “Paradise Lost”, “At The Gates”, “Therion” un “Cadaver”, tāpat drīzumā klajā nāks arī zviedru “Hypocrisy” jaundarbs utt.
Atdzīvojusies arī slavenā liverpūliešu blice “Carcass”, kuras iepriekšējais studijas albums “Surgical Steel” tika izdots pirms astoņiem gadiem. Albumam “Torn Arteries” gan vajadzēja gulties veikalu plauktos jau 2020. gada augustā, taču - kovids…
Jāatgādina, ka šo apvienību jau tālajā 1986. gadā dibināja “Napalm Death” ģitārists Bils Stīrs kopā ar basistu/vokālistu Džefu Volkeru - abi ir ierindā joprojām. Iesākumā tā, tāpat kā “napalmi”, blieza graindkoru un nedaudz tā modificēto versiju “goregrind”, taču jau pavisam drīz atrada savu, nosacīti mazliet melodiskāko “nāves metāla” nišu. Abi “Carcass” pirmie albumi “Reek Of Putrefaction” (1988) un “Symphonies Of Sickness” (1989) droši ieskaitāmi žanra klasikā, tāpat atzīmējami ir “Heartwork” (1993) un “Swansong” (1996), ar kuriem šī britu metālgrupa pirmoreiz tika Amerikas Top 100. Pēc tam gan tika ņemta pauze uz vairāk nekā desmit gadiem, taču šobrīd “Carcass” ir atgriezušies ar jaunu jaudu, bet tikpat nikni, enerģiski un smagi. Kas attiecas uz septīto studijas albumu, tas ir pirmais, kurā otrā ģitārista funkcijas pilda Toms Dreipers - viņš nomainījis Benu Ešu. Prestižais izdevums “Metal Hammer” jauno albumu apzīmējis ar “Total Carcass” un devis tam četrarpus zvaigznes no piecām, kas ir atzinība augstākajā pakāpē.
PAR. Lielākais prieks - “Carcass” savu firmas skanējumu nav zaudējuši, tas pats asais Volkera vokāls ar “death’n’roll” atgādinošajām ģitārām. No kopumā desmit albumā iekļautajām kompozīcijām kā nenoliedzams Nr.1 izceļama “Dance Of Ixtab (Psychopomp & Circumstance March No. 1 In B)”, bet vēl gribētos atzīmēt “Under The Scalpel Blade” un noteikti arī “In God We Trust”. Rezumējot - ir labs, vismaz četras zvaigznes noteikti ir pelnītas.
PRET. “Carcass” mūzikā mūždien kaitinājušās graindkorīgi “bardacīgās” bungu pārejas dziesmās - te to nav mazums. Ar pirmo noklausīšanās reizi albums vispār neiet pie dūšas, jau ar otro reizi ir pavisam cita lieta, taču varbūt kāds nepacietīgāks smagās mūzikas fans līdz šai otrajai reizei nemaz netiks.