RECENZIJA: Iron Maiden ”Senjutsu”

 
©Publicitātes foto

Šomēnes pa visu prestižāko topu pirmajiem trijniekiem vai pat to pašām augstākajām ailēm izstaigājies kārtējais britu ”heavy metal” grupas ”Iron Maiden” studijas albums – septiņpadsmitais pēc kārtas.

Pēdējos gados ”Iron Maiden” izdod jaunus lieldarbus ik pa 5 - 6 gadiem, tāpēc skaidrs, ka klausītāji pagūst sailgoties, taču ne jau tikai tāpēc 1975. gadā dibinātā apvienība smagajai mūzikai neraksturīgi atrodas tika augstās vietās topos - tā ir tāpēc, ka tai tur vienkārši jābūt. Brūsa Dikinsona un ”Iron Maiden” skanējums ir ne ar ko nesajaucams, un no šāda spēcīga zīmola viedokļa ar ”dzelzs jaunavu” var līdzināties, šķiet, vienīgi ”AC/DC”.

Iedvesma jaunajam ripulim meklēta Tālajos austrumos, “Senjutsu” tulkojumā nozīmē ”taktika un stratēģija”. 82 minūšu garais albums, līdzīgi kā ”Iron Maiden” iepriekšējais ieraksts ”The Book Of Souls” (2015), ir pieejams dubultajā CD un trīsdaļīgā vinila formātā. Albums ierakstīts Parīzē, tā producents ir Kevins Šērlijs, bet līdzproducenta lomā ir grupas dibinātājs Stīvs Heriss. ”Izlēmām ierakstu veikt atkal Francijā - te ir vieta ar relaksētu auru, viss nepieciešamais mūsu vajadzībām. Ēkā, kurā izveidota studija, agrāk bija kinoteātris, un tajā ir augsti griesti, līdz ar to lieliska akustika. Ieraksts tika organizēts līdzīgi kā iepriekšējā albuma tapšanas laikā - sarakstījām dziesmu, izmēģinājām un uzreiz likām to kopā ierakstā, kamēr vēl tā ir pilnīgi svaiga mūsu prātos. Dažas no dziesmām ir ļoti sarežģītas, prasīja daudz laika, lai ieraksts skanētu tieši tā, kā to vēlējāmies, bet Kevins ir talantīgs un prot noķert domu lidojumu. Esmu gandarīts par paveikto,” tā Stīvs Heriss.

Viņam piebalso vokālists Brūss Dikinsons: ”Mēs visi esam ļoti priecīgi par veikto darbu. Ieraksts tapa 2019. gadā, mūsu koncerttūres ”Legacy” pārtraukuma laikā, lai maksimāli izmantotu visus resursus. Protams, pandēmijas dēļ daudz kas tika iekavēts. Albumā ir pāris dziesmas, kas atšķiras no mūsu ierastā stila, ceru, ka ”Iron Maiden” fani būs patīkami pārsteigti!”

PAR. ”Iron Maiden” ir ”Iron Maiden” - viņi vienkārši nevar būt slikti. Dikinsons atkal visus plosa ar savu vokālu, bet ģitāristu triecientrio Deivs Marejs - Adrians Smits - Janiks Gers joprojām pierāda, ka konkurentu vismaz smagās mūzikas pasaulē viņiem nav (tam apliecinājums atrodams tādos gabalos kā ”Lost In A Lost World” un it īpaši ”The Parchment”). Tā īsti pa galvu gan iedod tikai viens gabals - ”Stratego”, taču atzīstama ir vēl virkne dziesmu, piemēram, ”Days Of Future Past”, ”Darkest Hour” un it īpaši ”Hell On Earth”.

PRET. Lielākais šī albuma mīnuss ir kompozīciju pārspīlētais garums - 10, 11 un pat 12 minūšu garumā iestieptajās kompozīcijās ielikts teju vai poēmu cienīgs vēstījums, taču muzikāli tās nav interesantas, un šo albuma īpašību ”Iron Maiden” diemžēl ievieš jau ar pirmā tā dziesmu ”Senjutsu” (8,20 minūtes). Jā, savulaik arī ”Seventh Son Of A Seventh Son” garumā bija pie desmit minūtēm, taču to gandrīz katrs ”Iron Maiden” fans varētu kaut nakts melnumā nodziedāt no galvas, bet tādas dziesmas kā ”Death Of The Celts” un ”The Parchments” - nekad un nemūžam, jo tās ne ar ko atmiņā nepaliek. Ja ”The Number Of The Beast” laikos grupa mauca tā, ka no viņu saražotās enerģijas varētu baroties HES un ar to varētu iekurt krāsni, tad šobrīd viss notiek it kā ar mazliet jēliem nagiem. Ir sajūta, ka spēlē paši sev apnikuši vīri.