Ceturtdiena, 25.aprīlis

redeem Bārbala, Līksma

arrow_right_alt Izklaide \ Mūzika

RECENZIJA: Jinjer “Wallflowers”

© Publicitātes foto

Grupa “Jinjer” apskatnieka redzeslokā nonāca trīs iemeslu dēļ (tieši šādā secībā): no paziņu puses tā tika ieteikta kā interesanta tā saucamā “femme metal” pārstāve; ģeogrāfiski tā izrādījās no Ukrainas; ar jaunāko albumu tā atzīmējās Vācijas Top 10.

Šī grupa ir izveidota pirms vairāk nekā desmit gadiem Gorlovkas pilsētiņā, kas atrodas Doņeckas apgabalā. “Jinjer” galvenā atpazīšanas zīme, karogs un zīmols ir enerģiskā un no skata bargā vokāliste Tatjana Šmaiļuka, kura izpilda dziesmas gan “groulā”, gan tā saucamajā tīrajā vokālā. Stilistiski - metālkors ar progresīvā metāla un “groove metal” elementiem, dēvēts arī par progresīvo metālkoru. Savā pastāvēšanas vēsturē “Jinjer” laiduši klajā piecus studijas albumus un trīs EP, taču galvenais izrāviens notika 2016. gadā, kad ukraiņus savā paspārnē ņēma varenie “Napalm Records”. Jaunajam ukraiņu “progresīvistu” albumam “Metal Hammer” devuši četrarpus zvaigznes (no pēdējām relīzēm tikpat augsts vērtējums ir tikai leģendārajam “Iron Maiden” un progresīvajiem ekstrēmistiem “Between The Buried And Me”), nosaucot to par vienu no gada gaidītākajiem metālmūzikas albumiem. Tiesa, “Metal Hammer” pie viena sarakstījis arī dažādas dīvainības, piemēram, ka mūziķu “dzimtā zeme Ukraina atrodas līdzās Moldovai, tā ir viena no nabadzīgākajām Eiropā, kur valda korupcija un nabadzība, kā arī notiek militārs konflikts ar Krieviju, pazīstams arī kā Donbasa karš”, līdz ar to “Jinjer” “savu noskaņojumu par notiekošo pārvirzījuši koncentrētā niknumā”, bet labi - nekas daudz pārspīlēts patiesībā jau nav…

PAR. No bijušā Padomju Savienības bloka smagā metāla grupai tikt vācu topa septītajā vietā - tas ir kaut kas! Šķiet, lielākie nopelni tajā pieder tieši Šmaiļukai, kuras vokāla amplitūda tiešām ir cieņu raisoša. Un vēl - “Jinjer” trāpījuši tieši vilnī, jo šobrīd šāda veida metālmūzika ir modē (ja tā var teikt par šo nekomerciālās mūzikas atzaru). Ārprātīgs vokāls, asas ģitāras, zibenīgs temps un brīžiem pat graindkora cienīgs ritms - šķiet, tas viss smagās mūzikas faniem gluži labi iet un ies pie sirds. Ieteicamākie gabali - “Colossus”, “Copycat” un “Pearls And Swine”, taču it īpaši “Disclosure!”.

PRET. No visiem metālmūzikas atzariem tieši metālkors apskatniekam subjektīvi vienmēr radījis vismazākās simpātijas (vēl sliktāk ir tikai ar pauermetālu), bet tādos kā “Jinjer” gadījumos, kad tas ir tik juceklīgs un “bardacīgs”, it īpaši. Atskaitot priecāšanos par vokālu, ko turklāt vislabāk būtu novērtēt “dzīvajā”, te diemžēl ir pamaz, kam piesiet ausi.