Kaut kā klusi un nemanāmi pielavījies harizmātiskās Evijas Vēberes jaunākais soloalbums – pēc skaita tas sanāk mūziķes ceturtais lieldarbs, kas seko 2014. gadā izdotajam “Dream Whispers”, kopā ar avantpopa duetu “Howling Owl” klajā laistajam “Dance For Common Sense” un pašas soloalbumam “Sirdsbūt”, kas Latvijas Mūzikas ierakstu Gada balvas “Zelta mikrofons” pasniegšanas ceremonijā tika atzīts par 2019. gada labāko alternatīvās un indī mūzikas albumu.
Jāatgādina, ka tobrīd Evija bija ieguvusi nepelnīti skandalozu slavu pēc dalības simtgades koncertā “Mīlestības vārdā. 18+”, bet pēdējos gados viņas nelabvēļi, par laimi, ir pierimuši - laikam nu dīvāna ekspertu dienaskārtībā ir lamājama kāda no abām vakcīnviedo nometnēm… Tiesa, arī Evija dzirdēta mazāk, apskatnieks viņu piefiksēja tikai šā gada “Ezīšfestā” un arī tad uz mazās skatuvītes.
Lai kā tur arī būtu vai nebūtu, jaunais albums ir straumēšanas servisos. Tajā ir astoņas kompozīcijas, kuras mūziķe ir producējusi uz modulāriem un cita veida sintezatoriem. Ierakstā piedalījušies arī pianists Toms Mikāls un elektroniskās mūzikas izpildītājs Emīls Dreiblats, bet trumpī ir reperis ansis, ar kuru kopā ieskaņota dziesma “Labs suns” (tai tapusi arī superīga videoversija). “Katrs albums ir kā manas dienasgrāmatas jauna nodaļa. Es esmu bezgala pateicīga par pēdējo gadu piedzīvojumiem un pārdzīvojumiem. Viss, absolūti viss ir albumā, droši vien pat vairāk, kā vēl pati apzinos. Es lepojos ar paveikto kā nekad agrāk. Ar milzīgu pacilājumu un pazemību vēlos teikt, ka kopdarbs ar ansi ir labākais, ko līdz šim esmu radījusi. Ir liels gods izpausties repa mākslā blakus ansim!” saka Evija. Jāpiebilst, ka par albuma skaņas pēcapstrādi ir parūpējies šīs nozares līderis Latvijā Gatis Zaķis.
PAR. Ja “Sirdsbūt” vairāk bija uztverams kā muzikāla instalācija un/vai performance, tad šeit muzikālo noskaņu ir krietni vairāk. Protams, it īpaši tas attiecas uz interesanto dziesmu “Labs suns”, tikai tajā, lai ko neteiktu ansis par to, ka “boss” šajā ierakstā bijusi Evija, dominējošais tomēr ir ansis. Taču ir arī citi labi gabali, piemēram, suģestējošais “Neiemīlas, vispār nē” - gan no teksta, gan mūzikas, gan tā visa kopā aspektiem. Vēl apskatniekam ausīs iekrita “Kā ir īstenībā”. Taču pāri visam, protams, ir Evijas simpātiskais dārza rūķa vokāls.
PRET. Ja kāds līdz šim nav spējis iemīlēt Evijas Vēberes mūziku un mākslinieciskās izpausmes veidus, tad “KĀ” šajā jomā nekādas novitātes neienesīs. Un šādu “kādu”, šķiet, tomēr ir nospiedošs vairākums, tostarp arī šo rindu autors.
