RECENZIJA: Halsey “If I Can't Have Love, I Want Power”
Halsija, īstajā vārdā Ešlija Nikoleta Frendžipani, atkal pārsteidz – gan ar to, ka savu ceturto studijas albumu izdevusi nieka pusotru gadu pēc iepriekšējā lieldarba “Manic” laišanas tautās, gan ar to, ka tā tapšanā kā producentus piesaistījusi tādus vīrus kā Atticus Ross un Trentu Reznoru no “Nine Inch Nails”, gan ar šī ripuļa stilistisko ievirzi.
Amerikāniete savas karjeras laikā tikusi jau pie veselas čupas ar balvām, tostarp arī divām prestižās “Grammy” nominācijām, tāpēc varējusi atļauties maķenīt izrāpties ārā no saviem ierastajiem hiphopa, elektropopa un indī rāmjiem, pamuzicējot sev krietni tīkamākā stilā, kurā jūtamas arī alternatīvā roka, poppanka un grandžpopa iezīmes. Nu jā, un Ross ar Reznoru dziedātājas iegribas aranžijās sakārtojuši savai jomai zināmākos plauktos. Rezultāts - kritiķi albumam devuši stabilas četras zvaigznes, savukārt topos tas manāms praktiski turpat, kur tā priekšteči, proti, Apvienotās Karalistes Top 6 un pirmajā trijniekā savā dzimtenē. “”Nine Inch Nails” tandēma ietekme aranžējumos saklausāmi liela - tas man ir svarīgs faktors, cik ļoti kāda konkrēta estētika var kļūt par daļu no labsajūtas. Halsey visu cieņu par drosmi tās visplašākajā izpratnē: izaugsme prasa drosmi, viņai izdevies liels lēciens. […] “If I Can't Have Love, I Want Power” ir kaut kas tāds, ko es arī gaidu no lielajiem popmūzikas vārdiem - to apziņu, ka slava ir nostiprināta un tagad var darīt to, ko vēlies! Un tad man kļūst interesanti,” izteikusies pašmāju portāla Lsm.lv mūzikas žurnāliste Aiga Leitholde. Un viņai nevar nepiekrist.
PAR. “I Am Not A Woman, I’m A God” - tāds ir, šķiet, pašas labākās šī albuma dziesmas nosaukums, un Halsijas pretenzijas uz augsto amatu muzikālā ziņā neizskatās nemaz tik nepamatotas: industriāla “NIN” atlējums sievišķīgi pārliecinoša popa versijā nostrādā gan šajā dziesmā, gan citās. No šīm citām noteikti jāpiemin “Easier Than Lying”, “Girl Is A Gun” un “Honey”, tāpat arī “You Asked For This”, “Bells In Santa Fe” un “Whispers”. Lai tie rietumnieki knapinās ar savām četrām zvaigznēm, še tev, Ešlij, piecas no piecām!
PRET. Diezgan dīvaina izvēle par labu “The Tradition” kā albuma ievadošajai dziesmai - tā uz šo godu galīgi nevelk. Tiesa, vēl dīvaināka ir izvēle par labu “Ya’baburnee” kā šīs plates noslēdzošajai dziesmai, jo tā nevelk vispār ne uz ko.