RECENZIJA: Jake Bugg “Saturday Night, Sunday Morning”

© Publicitātes foto

Pašlaik arī latvju zemē var nomaldīties visos izziņotajos, pārceltajos, atkal pārceltajos, atceltajos un atkal izziņotajos koncertos, tāpēc dažkārt informācija par kādu koncertu paslīd garām kā “spams”.

Tā gadījies arī ar apskatnieku, kurš, vēloties uzzināt kaut ko vairāk par elegantā albuma “Saturday Night, Sunday Morning” izpildītāju Džeiku Bagu (Jake Bugg), ar pārsteigumu konstatēja, ka šis 27 gadus vecais angļu indīpopa mūziķis 2022. gada 6. maijā uzstāsies Rīgā, koncertzālē “Palladium”. Te viņš viesosies sava jaunākā, pēc skaita piektā studijas albuma veicināšanas tūres ietvaros, bet pats ripulis pie klausītājiem nonāca 20. augustā.

Angļu mūziķis Džeiks Bags sevi pieteica ar debijas albuma “Jake Bugg” (2012) singliem “Lightning Bolt” un “Two Fingers”, kuri tika atzinīgi novērtēti kritiķu vidū, ierindojās topu pirmajās ailēs, bet mūzikas straumēšanas servisā “Spotify” sasniedza vairāk kā 60 miljons atskaņošanas reižu. Albums tika arī britu topa pirmajā vietā, padarot Jake Bugg par jaunāko solo mākslinieku, kurš debitējis Lielbritānijas albuma topa pirmajā vietā. Tas tika nominēts arī prestižajai “Mercury” balvai un pārdots vairāk nekā 600 000 eksemplāros, ierindojoties starp visvairāk pārdotajiem albumiem. Britu izdevums “The Guardian” Džeiku Bagu nodēvējis par īstu fenomenu, kurš iekaro mūzikas topus un tiek salīdzināts ar leģendāro mūziķi Bobu Dilanu. Savas relatīvi neilgās karjeras laikā Džeiks Bags ticis nominēts tādām prestižām balvām kā “BRIT Awards”, “Ivor Novello Awards” un “Mercury Prize”, viņš uzvarējis 2013. gada “Q Awards” kategorijā kā “Labākais jaunpienācējs”, kā arī 2015. gada “NME Awards” kā “Labākais solo mākslinieks”. Papildu paša izpārdotajiem solokoncertiem, Džeiks Bags iesildījis arī tādus “stārus” kā Lanu del Reju, Maiklu Kivanuku, pat Noelu Galaheru un “The Black Keys”.

PAR. Šā rudens apskatnieka lielākais un patīkamākais popmūzikas pārsteigums. “Kiss Like The Sun” un “Rabbit Hole” ir vienkārši dievīgi gabali, treknas plus zīmes liekamas arī pie pārsteidzošajām indīroka dziesmām “Lonely Hours” un “Screaming”, vēl jāizceļ arī skaistā “Downtown”. Ja no kopumā 11 dziesmām piecām var ielikt pieci ar krustu (piecu baļļu sistēmā), arī viss albums vērtējams kā ļoti izdevies. Ir iemesls lūkoties pēc koncertbiļetēm, kuras, kā izrādās, ir pārdošanā jau no 25. jūnija - nākamā gada maijā taču visi kovidmurgi jau nu gan būs beigušies…

PRET. Lai gan šo darbu tomēr nākas ieskaitīt komercmūzikas nišā, dīvainā kārtā pret to nevar atrast nekā iebilstama. Nu labi, daži gabali ir veiksmīgāki, daži - ne tik veiksmīgi, bet tas piederas pie lietas.