RECENZIJA: Inita Āboliņa “Noktirnes”
Kalnciema kvartāla vasaras terasē pagājušās ceturtdienas novakarē, atvasaras noskaņās, ar nelielu, bet sirsnīgu prezentāciju tautās tika laists mūždien gaiši smaidošās akordeonistes Initas Āboliņas jaunais solo albums.
Tajā iekļauts ducis pazīstamu latviešu komponistu ne mazāk pazīstamas melodijas, kuras speciāli akustiskajam mūziķu sastāvam aranžējis Kristaps Krievkalns. Lūk, šīs melodijas: “Noktirne” (Aleksandrs Kublinskis), “Lilioma dziesma” (Imants Kalniņš), “Tava atnākšana” (Boriss Rezņiks), “Zemeslodes” (Jānis Šipkēvics, Reinis Sējāns), “Septītās debesis” un “Ķiršu lietus” (abas Zigmars Liepiņš), “Tālu aizgāja” (Aigars Grauba), “No rīta” (Aivars Hermanis), “Spārni un vējš” (Mārtiņš Freimanis), “Dāvāja Māriņa”, “Vasara nebeigsies nekad” un “Andante” (visas - Raimonds Pauls). Ierakstu veicis Armands Treilihs, savukārt skaņas gala apstrādi (māsteru) Zviedrijas studijā “Cutting Room” veidojis pieredzējušais Bjorns Engelmans.
“Pēc kādas uzstāšanās pie manis pienāca latvietis no Venecuēlas un teica - jūs skaisti dziedājāt! Es teicu, ka nedziedāju. Viņš teica - jūs dziedājāt, bet ar akordeonu,” pasākumā Kalnciema kvartālā smaidot stāstīja Inita. “Tāds arī ir šis albums - populāras latviešu dziesmas, kas šoreiz izdziedātas un izstāstītas akordeona balsī. Strādājot pie šī albuma, es mēģināju apvienot savu akadēmiskās un neakadēmiskās mūzikas pieredzi ar akordeonam raksturīgiem stiliem un žanriem - tango, franču “musette”, latino, arī džezs. Latvijā ir salīdzinoši maz ierakstu akordeonam kā solo instrumentam. Mēs ar producentu Kristapu Krievkalnu daudz eksperimentējām, meklējām un atradām, un ieskaņojām visiem zināmas dziesmas citādākās versijās. Tas bija ļoti radošs process.”
Ierakstā bez Initas vēl piedalījušies Kristaps Krievkalns (taustiņi), Miķelis Vīte (bungas), Jānis Rubiks (basģitāra), Ēriks Upenieks (ģitāra), Aivars Hermanis (ģitāra), Reinis Burkins (fagots), Jekaterina Suvorova (arfa), Kristīne Zeltkalne, Dina Ozoliņa, Katrīna Rosuščana (visas - vijole), Artūrs Gailis (alts), Ēriks Kiršfelds (čells), kā arī apvienības “Neaizmirstulītes” dziedātājas Madara Orola, Laura Goba, Laura Leontjeva un Elīna Ose, kuras gan iedziedājušās tikai vienā skaņdarbā (“Instrumentu” dziesmā). Bet vokāls te arī neprasās - dzied taču akordeons!
PAR. Par Initas kā akordeonistes meistarību nevienam vairs sen nekas nav jāstāsta, līdz ar to gandrīz galveno interesi šajā albumā radīja Krievkalna meistarības pārbaude - kā viņam būs izdevies šīs tik populārās melodijas pārdarināt akordeona un tam pavadošo instrumentu versijās? Un izdevies teicami - skaņdarbos centrālā loma tiešām ir piešķirta akordeonam, kuram asistē ģitāras, bass, bungas un pārējie instrumenti. Prezentācijas koncertā patīkami pārsteidza “Septītās debesis”, kuras pēc pirmajām taktīm pat neizdevās atpazīt, bet, noklausoties visu albumu, izrādījās, ka tikpat spoži, bet varbūt pat vēl labāk Kristapam ir padevušās dziesmas “Ķiršu lietus” (to gan savulaik nespēja sačakarēt pat “kafijpuikas”…) un “Jumpravas” hita “Tālu aizgāja” aranžijas. Šīs trīs kompozīcijas ausīs iekrīt visupirms, taču ļoti atzīstamas ir arī “Tava atnākšana”, “Lilioma dziesma” un “No rīta”. Un - vēlreiz jāatkārtojas - Initas Āboliņas saulaino skanējumu un meistarību šajā albumā arī neviens nav atcēlis.
PRET. Raimonda Paula “Andante” kaut kā krīt ārā no kopējā konteksta. Bet varbūt tā tikai liekas.