RECENZIJA: Jenny May “Miega dziesmiņas”
Nupat albumu bērniem izdeva Reiniku ģimene, bet pagājušajā piektdienā savu jaunāko lieldarbu “Miega dziesmiņas” prezentēja dziedātāja Jenny May (īstajā vārdā Maija Stuģe) – arī ar pretenzijām uz bērnu auditoriju, laikam šoruden tāda mode...
Šoreiz nekādu popa, “dance” vai latino ritmu, nekādu remiksu un duetu - albumā iekļautas gan tautā labi zināmās miega dziesmiņas citās aranžijās, piemēram, “Aijā žūžū, lāča bērni”, “Velc, pelīte, saldu miegu” un “Miedziņš nāk”, gan arī jaunradītas dziesmas. Miega Fejas (tādā tēlā albuma prezentācijā iejutās pati Maija) jaunajā albumā kopumā iekļautas desmit kompozīcijas, no kurām sešām jau pat nosaukumā ir vārdi “miegs” vai “miedziņš”, taču ar to vien gulēšana nebūs nodrošināta - to vajadzētu notestēt uz bērniem. “Jau šobrīd saņemu vēstules no māmiņām, kuras miega dziesmas uzlikušas paklausīties saviem mazuļiem: vidējais rādītājs ir tāds, ka ar trešo dziesmu bērns jau guļ,” smaida Maija.
“Albuma ideja radās pirms gada,” par “Miega dziesmiņām” sāk stāstīt Maija. “Kad mazo Stellu (dziedātājas mazākā meita - aut.) liku gulēt, ar “Aijā žūžū” un “Velc, pelīti” vien cauri netiku. Sāku tām izgudrot jaunus pantus, kas nereti izvērtās par pasākumu uz +20 jauniem pantiņiem. Tad nolēmu, ka vajadzētu kaut ko jaunu radīt tieši bērniem. Kāpēc to nedarīju jau agrāk? Sārai (vecākā meita - aut.) bērnībā miega dziesmas neinteresēja - viņai pietika ar “Nāk nakts” un “Džeinu Fondu”,” joko dziedātāja. “Pēdējais grūdiens bija zvans no latviešu aizrobežu draugiem, kuri sūdzējās, ka “YouTube” nav īsti ko viņu mazajiem uzlikt paklausīties. Ja jau esmu reiz dziedātāja, vai tiešām nevaru kaut ko jaunu radīt?! Nu varu. Tā arī ķēros pie lietas.”
Protams, ar bērnu esamību un vēlmi radīt miega dziesmiņas vien nepietiek - tam vajadzīgas arī attiecīgas prasmes un kaut vai teorētiska pieredze. “Sāku klausīties bērnu dziesmas, kuras ir pieprasītas pasaulē, lai tiktu skaidrībā, kādi instrumenti ir piemēroti bērnu mūzikai un kādus gribu dzirdēt savā albumā. Gribējās, lai ir cienīgs albums, viegli uztverams, bet ar dziļāku jēgu jeb “sulu”. Kaut kas pietrūka, līdz nonācu pie domas par flautu. Pieaicināju flautisti Alisu Klimansku, kura man spēlējusi arī koncerttūrēs. Es zināju, ka viņa labi lasa manas sajūtas, kuras ne vienmēr protu formulēt vārdos, un trāpīju desmitniekā. Viņa iespēlēja tieši tik pasakaini, cik es gaidīju, varbūt pat labāk!” priecājas Maija. Jāpiebilst, ka albuma ierakstā piedalījusies arī dziedātājas meita Sāra Stuģe (viņai ir 10 gadi), kā arī Maijas talantīgā audzēkne Odrija Kalniņa (tikai sešus gadus jauna!).
Apskatnieka vērtējumā pati labākā dziesma ir “Sēd uz sliekšņa pasaciņa”, taču bērniem tā miega peli drīzāk aizdzīs, nekā to pievilinās - šo dziesmu drīzāk var dot radiostacijām: Maija te veiksmīgi izpaudusies visā savā vokālajā krāšņumā, un tā drīzāk ir dziesma pieaugušajiem. Tas pats sakāms arī par “Kur dienu mans miedziņš mīt”, “Mazais dieviņš” un vēl pāris gabaliem, taču tie varbūt ir mazāk veiksmīgi un interesanti. “Sākotnējā doma par dziesmām bērniem pārauga līdz domai, ka tās varētu derēt arī pieaugušajiem. Mans vīrs Gatis pēc trauksmainas dienas mīl klausīties šīs dziesmas, lai vienkārši atslābinātos, nomierinātos. Tātad, ja tās klausīsies arī lielie, es tikai priecāšos,” apskatnieka domu virzienu apstiprina arī pati autore. Jāatzīst, ka Maija ļoti sirsnīgi izdziedājusi šīs “Miega dziesmiņas”, ar maigumu un gaišām domām, tomēr pēc kopējās noskaņas tās, šķiet, vairāk iederētos Ziemassvētkiem, nevis šūpuļdziesmām. Taču, ja jau “vidējais rādītājs ir tāds, ka ar trešo dziesmu bērns jau guļ”, tad šis mērķis ir sasniegts. Vēl atliek piebilst, ka dziedātāja kopā ar Leļļu teātra aktrisi Santu Didžus radījušas arī koncertuzvedumu bērniem - tieši ar šīm jaunajām miega dziesmiņām. Kaut kad pavisam drīz tas tiks nodots pašu mazāko skatītāju un klausītāju vērtējumam.