RECENZIJA: BDM “Shapeshifter”
Pašmāju repere BDM, kura cītīgi slēpj savu patieso identitāti, kuru patiesībā neviens gan īpaši nevēlas arī noskaidrot, nākusi klajā ar savu debijas albumu.
Šis ir vērā ņemams temps, jo uz latvju hiphopa skatuves šī vizuāli ekscentriskā dāma sevi pieteica tikai šā gada sākumā. Albumā iekļauti desmit noskaņās un stilistikā dažādi skaņdarbi, kurus BDM radījusi… no janvāra līdz jūnijam. “Albuma nosaukums “Shapeshifter” (latviskojot - tāds, kurš spēj mainīt formu, veidolu) trāpīgi raksturo gan albuma saturu, gan mani kā personību. Albums ir noskaņu un satura ziņā daudzslāņains un krāsains, un tāda esmu arī es. Dažbrīd esmu mierīga un aukstasinīga, bet dažbrīd - kaislīga un emocionāla. Es esmu mainīga, un tāda ir arī manis radītā mūzika. Šis albums to lieliski atspoguļo,” skaidro BDM.
Albuma ierakstā piedalījušies arī tādi pašmāju mūziķi kā Kurts (“S’T’A”), dziedātāja Diona Liepiņa, kā arī hiphopa izpildītāji Amanito un Hunn. Albumā iekļauto dziesmu instrumentālo pavadījumu autori ir ārzemju producenti, bet tas rakstīts “Prime Time Studio” Jelgavā, kur to miksējis un māsterējis repa aprindās pazīstamais Fakts (Jānis Šmēdiņš). “Savā debijas albumā iekļautajos skaņdarbos BDM aizskar vienmēr aktuālās tēmas - cīņu ar dzīves pārbaudījumiem, tuva cilvēka zaudējumu, sievietes finansiālo neatkarību, mīlestību un seksu, pretošanos sabiedrībā valdošām dogmām un stereotipiem.”
PAR. Ar publicitātes kampaņu un promo fotogrāfijām BDM par sevi jau bija radījusi tādu priekšstatu, ka ilgu laiku “Shapeshifter” negribējās pat mēģināt klausīties - ja nu saturiski tas izrādīsies kaut kas a’la “seksīgā Lee repa variantā”?! Par laimi - kļūda! BDM albums ir pat vairāk nekā klausāms, šī dāma, protams, nav gluži Viņa (jeb Zelma Jēgere), tomēr arī visnotaļ interesanta mūziķe, kas spējusi radīt konkurētspējīgu garadarbu. Ieteicamākie gabali? Elegantā tituldziesma “Shapeshifter”, nedaudz Viņu atgādinošā “Ig mīla”, kaujinieciska Ozola garā ieturētā “Pilsēta liesmās” (ar Kurta dalību), gangsterīgā “Beretta”, tipiskais hiphops “Velc nost” (piedalās Amanito), arī “Izglāb mani”, kurā solo meistarklasi rāda Diona Liepiņa, tomēr pāri visam - ar foršo ģitārīti bagātinātais “Cīņas klubs” un kopā ar Hunn ieskaņotā “Par daudz”. Un vēl - šo albumu noklausoties vairāk par vienu reizi, tas ar katru nākamo iepatīkas aizvien vairāk un vairāk, uzmanību, var izraisīt atkarību!
PRET. “Daudzslāņainība un krāsainība” albumam tomēr īsti par labu nenāk - stilistiskā svārstību amplitūda ir vienotam darbam nepiedodami liela. Prasās lielāka izpildījuma enerģija, arī teksti brīžiem ir apšaubāmi. Vai te mazliet neož arī pēc pārliekas ietekmēšanās un pat plaģiāta, par to lai spriež repa mūzikā gudrāki ļaudis.