RECENZIJA: Juuk “Sikspārņi”

 
©Publicitātes foto

Pirms pāris gadiem klajā nākušais “dark folk” grupas “Juuk” debijas albums “Indulgenču tirgotājs” tika celts debesīs un ieguva teju vai kulta statusu, kas tam būtībā arī pienācās – ļoti interesants darbs.

Pa šo laiku “Juuk” nav pajucis, kas, zinot grupas līderi Edgaru Šubrovski, jau vien ir daudz, un pat saglabājis savu nejūkošo sastāvu, nedaudz papildinot tajā iesaistīto mūziķu pārvaldīto instrumentu klāstu: Sniedze Prauliņa (balss, flauta, baritonflauta), Dina Skreitule (balss, vijole), Edgars Šubrovskis (balss, ģitāras, bass, ērģeles, perkusijas), Oskars Jansons (balss, ģitāras, ērģeles, perkusijas) un Rinalds Maksimovs (bungas). Taču stilistiskajā un konceptuālajā ziņā gan ir krietnas pārmaiņas - “Juuk” otrajā studijas albumā ir dziesmas ar dzeju bērniem. ““Sikspārņi” iecerēts kā albums ģimenei, protams, ja ģimenē klausās arī ārpusmeinstrīma mūziku “folk / country / rock” stilā,” vēstīts grupas Bandcamp profilā. Albumā ir komponista Edgara Mākena trīs dziesmu cikls ar Jāņa Baltvilka dzeju, kuru papildina Sniedzes Prauliņas, Edgara Šubrovska un Oskara Jansona skaņdarbi.

Albums ierakstīts Ingus Baušķenieka studijā “Bicycle Systems”, Oskara Jansona mājas studijā “Folk Yourself Records” un ģimeniskā tandēma Edgara un Sniedzes mājas studijā “Sunbit Records”. Kopumā albumā ir deviņi skaņdarbi. Interesanti, ka CD versijā papildus mūzikai iekļauts arī buklets ar dziesmu vārdiem un asprātīgām fotoilustrācijām (noformējumu veidojis Raitis Kalniņš), astoņu uzlīmju komplekts, kā arī supervaroņu komikss “Juuk un vienādības mašīna” (stāsts - Oskars Jansons un Edgars Šubrovskis, zīmējumi - Sniedze Prauliņa). Arī iepriekšējā CD buklets bija slavējams, tātad - tā nav nejaušība.

PAR. Par albumu bērniem “Sikspārņus” nekādi nenosaukt - varbūt vienīgi dziesmas “Karūsa” un “Mazie spārniņi”, kuru noskaņa atbildīs arī mazākam klausītājam, it īpaši jau pēdējais no minētajiem gabaliem, kurā lielākā daļa vārdu ir deminutīvā. Starp citu, šī iemesla dēļ tas pamatīgi sakrīt uz nerviem, taču vēlāk izrādās, ka “Mazie spārniņi” ir neglābjami iesēdušies atmiņā, tātad savu uzdevumu dziesma ir paveikusi. Kopumā - virkne ļoti labu gabalu (rotaļīgie “Sikspārņi”, ļoti skaistā “Ziemas kauja”, noskaņām bagātā “Meitene un kleita” u.c.), kuros īpaši gribas izcelt mūziķu individuālo meistarību - Sniedzes balsi (paklausieties “Saules spodrināšanu”!) un flautu, Edgara firmas zīmi zemā balss tembra izskatā, Dinas vijoli utt.

PRET. Kas domāts visiem, nav derīgs nekam - šo senseno prātulu uz “Juuk” garadarbu attiecināt gluži negribētos, tomēr rodas pamatotas šaubas, vai šo albumu daudziem gribēsies klausīties ģimeniskā lokā, jo pieaugušajiem tas būs tekstuāli par bērnišķīgu, savukārt bērniem tas šķitīs muzikāli par sarežģītu. Piemēram, “Vilka šūpuļdziesma” - foršas ģitāras, bet kopumā ne tiem, ne tiem! Līdzīgi nākas teikt par “Balto ķēvi”, bet par “Krokro” - diez vai bija nepieciešamas atkāpes no latviešu valodas šādas stilistikas albumā.